Iesūti ziņu!

Foto Anonīms cilvēks pie Aizputes muzeja parādes durvīm atstājis vērtīgas senlietas (1)

Senlietas. Ilustratīvs attēls
Senlietas. Ilustratīvs attēls Foto: Sociālā platforma "Facebook"

Aizputes novadpētniecības muzeja ekspozīcijā drīzumā nonāks 12.-14.gadsimta kuršu ugunskapos, visticamāk, nelegāli iegūti arheoloģiskie priekšmeti - aproču, saktu un kaklariņķu fragmenti, jostas sprādzes un citas senlietas, kuras kāda anonīma persona šoziem tika atstājusi pie muzeja parādes durvīm.

Kā informēja Dienvidkurzemes novada sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Kristīne Pastore, šī gada janvāra izskaņā Aizputes novadpētniecības muzeja vēstures un mākslas konsultants Andris Vasiļevskis, ierodoties darbā, uz muzeja ieejas durvju roktura atrada pakārtu sainīti, kurā atradās arheoloģiskas senlietas - kopumā 71 vienība.

Kā informē Aizputes novadpētniecības muzeja vadītāja Jolanta Berga, par šo atradumu muzejs ziņojis Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes speciālistei, arheoloģijas un vēstures daļas vadītājai Sandrai Zirnei, lai noskaidrotu tālākās rīcības soļus, jo likumiski muzejs nedrīkst uzņemt krājumā "melnās arheoloģijas" priekšmetus. Par nelegālu arheoloģiju Latvijas likumi paredz kriminālatbildību.

Kopā ar iesniegumu šīs senlietas 6.februārī tika nodotas Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Kurzemes reģionālās nodaļas valsts inspektorei Kristai Savinai, kura senlietas nogādāja ekspertam Rīgā. Arheoloģiskā materiāla izvērtēšanu veica Latvijas Universitātes arheoloģijas katedras vadītājs Mārcis Kalniņš, kurš šonedēļ arheoloģiskos priekšmetus nogādāja muzejam kopā ar to izpētes informāciju, proti, aprakstiem, datējumiem un citu informāciju. Lielākā daļa senlietu datētas ap 13.,14.gadsimtu, kas iegūtas kādā no senvietām, kur atrodas senie kuršu ugunskapi.

Kalniņš informējis, ka pēc datējuma priekšmeti nākuši no viduslaiku sākuma, un kurši šajā periodā bija pēdējā no baltu tautām, kas pārgāja kristietībā. Šajos atrastajos priekšmetos esot skaidri redzamas pagānisma rituālu paliekas, kad apbedīšana notikusi vēl senajās tradīcijās. Vienīgā lieta, kas iztrūkst, ir vieta, no kuras senlietas nākušas. Tā ir tā lieta, ko būtu ļoti svarīgi zināt, jo reizēm pat vieta ir daudz svarīgāka nekā paši priekšmeti, paudis Kalniņš.

"Tas arheologiem dotu kontekstu un informāciju, lai saprastu un uzzinātu ko vairāk, jo, iespējams, tie ir jauni un nezināmi senkapi, kurus būtu jāņem valsts aizsardzībā, kā arī šādu senlietu tur varētu būt vēl daudz," norādījis arheologs.

Minētie arheoloģiskie priekšmeti pēc to uzskaites pabeigšanas tiks iekļauti muzeja krājumā un no nākamās nedēļas tie būs pieejami apskatei muzeja apmeklētājiem.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu