Lauzti galvas kauli un metāla plāksnes sejā uz mūžu – sekas braukšanai ar elektroskrejriteni reibumā (1)

No 2021. līdz 2023. gadam kopumā Stradiņa slimnīcā ar dažādām galvas un sejas traumām pēc elektroskrejriteņu negadījumiem ārstējās 410 cilvēki, no kuriem 220 gadījumos tika konstatētas vaļējas galvas brūces, 71 gadījumā – apakšžokļa lūzums, 58 – vaiga kaula un augšžokļa lūzums, bet 46 gadījumos cietušajiem bija lauzti deguna kauli, liecina Stradiņa slimnīcas NMC Sejas un žokļu ķirurģijas traumpunkta ārsta palīga Edgara Freimaņa apkopotie dati.

"Mūsu novērojumi ļauj secināt, ka tipiskais elektroskrejriteņu negadījumos cietušais ir jauns vīrietis alkohola reibumā, turklāt negadījumi biežāk notiek nakts stundās. Lielākais cietušo skaits ir vecuma grupā no 20 līdz 23 gadiem, taču gana daudz ir arī pacientu vecumā no 23 līdz 38 gadiem, bet vecākais pacients bijis 66 gadus vecs. Viens no biežākajiem negadījumu cēloņiem ir braukšana alkohola reibumā – trešdaļa cietušo ir atzinuši, ka ir braukuši reibumā, taču patiesībā šis skaits varētu būt vēl lielāks, jo par 40 % pacientu nav datu saistībā ar alkohola lietošanu," skaidro Freimanis.

Viņš uzsver, ka gandrīz visi cietušie ir braukuši bez aizsarglīdzekļiem, un šo trīs gadu laikā fiksēts tikai viens pacients, kas negadījuma brīdī bija lietojis ķiveri.

Viena cietušā ārstēšana valstij izmaksā līdz 5000 eiro

Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas centra vadītāja Anna Ivanova norāda, ka elektroskrejtireņu negadījumos cietušie visbiežāk gūst kompleksas traumas – vieglākajos gadījumos tie ir tikai nobrāzumi un sasitumi, bet smagākās ir galvas traumas, kuru ārstēšana prasa ne vien ilgu laiku, bet arī rada lielas izmaksas gan valsts budžetam, gan pašam pacientam.

"Sejas kaulu lūzumiem tiek veikta osteosintēze jeb kaulu savienošana ar metāla mini vai mikroplāksnēm, kas visbiežāk cilvēka organismā paliek uz mūžu. Osteosintēzes operācijas materiālu izmaksas ir 3000 līdz 5000 eiro, kas tiek segtas no valsts budžeta. Taču sejas traumas visbiežāk iekļauj arī zobu traumas, kuru ārstēšana pacientam jāsedz pašam no savas kabatas. Šādu traumu ārstēšana slimnīcā var ilgt līdz trīs nedēļām, bet visbiežāk pēc tam pacienti vēl līdz pat gadam turpina ārstēties ambulatori un zobārstniecības klīnikās," stāsta Ivanova.

Bērna pārvadāšana uz elektroskrejriteņa var beigties traģiski

Īpaši satraucoši ir gadījumi, kad elektroskrejriteņu negadījumos ir iesaistīti bērni. Lai gan visbiežāk pēc negadījumiem bērni nonāk Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, arī Stradiņa slimnīcas Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas centrā trīs gadu laikā ir ārstējušies 30 bērni vecumā līdz 18 gadiem, kuru traumas ir bijušas, sākot no sejas nobrāzumiem līdz pat žokļu kaulu lūzumiem.

Ivanova uzsver, ka potenciāli bīstamākais ir vest bērnu kā pasažieri, kas stāv uz elektroskrejriteņa starp stūri un vadītāju: "Ja, šādi braucot, rodas avārijas situācija, skrejriteņa vadītājs krīt uz priekšu un ar visu savu svaru piespiež bērnu pie stūres, kas bieži ir bērna sejas augstumā. Tādā veidā bērns var gūt patiešām šausmīgas traumas."

Redzot šādus gadījumus, kad uz skrejriteņa kā pasažieris tiek pārvadāts bērns, Valsts policija aicina par to ziņot, zvanot uz 110. Ja braucēji pārvietojas ar "Bolt" nomas skrejriteni, tad var ziņot uzņēmumam "Bolt", kas šādos gadījumos var identificēt lietotāju un ierobežot tā piekļuvi lietotnei.

Ar mērķi samazināt elektroskrejriteņu vadītāju pārkāpumu skaitu un traumatismu Valsts policija kopā ar Stradiņa slimnīcu un "Bolt" uzsāk informatīvo kampaņu "Ātrākais, kā nonākt slimnīcā".

Ar kampaņas materiāliem medijos, sociālajos tīklos un pilsētvidē Valsts policija ar partneriem informēs par negadījumu un traumu statistiku, tipiskajiem negadījumiem un ievainojumiem, kā arī dalīsies ar reāliem cietušo pieredzes stāstiem, tā uzskatāmi parādot, ka agresīva braukšana reibumā un pārkāpjot noteikumus, ir ātrākais veids, kā nonākt slimnīcā. Kampaņa tiek finansēta no Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja līdzekļiem.