Graudu imports no Krievijas uz Lietuvu ir apturēts, bet tranzīts gandrīz dubultojies

“Pēc 18.marta mēs esam novērojuši importa samazinājumu no Krievijas un Baltkrievijas uz Lietuvu par 95%, bet esam redzējuši kā pieaug graudu tranzīts caur Lietuvu uz citām ES valstīm,” aģentūrai BNS pastāstīja dienesta direktore Audrone Mikalauskienė.

Kopš 18. marta Lietuvas Valsts satiksmes drošības inspekcija pārbauda katru vagonu vai transportlīdzekli, kas ved graudu kravas no paaugstināta riska valstīm – no Krievijas un tās okupētajiem reģioniem, kā arī no Baltkrievijas. Inspekcija pārbauda graudu izcelsmi, kā arī to, vai tajos nav ES tirgū aizliegtu piemaisījumu.

No 1.janvāra līdz 18.martam caur Lietuvu uz Vācijas, Dānijas, Francijas, Beļģijas, Čehijas un citu Kopienas valstu tirgiem tika vestas 184 graudu partijas, bet no 18.marta līdz 16.aprīlim - 317 sūtījumi.

“Tas nozīmē, ka sūtījumu skaits uz citām ES valstīm no Krievijas un Baltkrievijas caur Lietuvu ir gandrīz dubultojies,” sacīja Mikalauskienė.

Pēc inspekcijas datiem, līdz 18.martam uz Lietuvu importam tika nosūtītas vidēji 20-25 Krievijas vai Baltkrievijas lopbarības kravas dienā.

Pirmajā stingrāku pārbaužu mēnesī pārbaudītas 38 kravas automašīnas, kas no Krievijas un Baltkrievijas veda 1068 tonnas barības. Trīs partijas tika izlaistas, bet pārējām vēl tiek veiktas laboratoriskās pārbaudes. Pagājušajā nedēļā netika konstatēta neviena Lietuvas tirgum paredzētās lopbarības partija.

Turklāt kopš 18. marta Lietuvā netiek ievesti Krievijas un Baltkrievijas graudi un pārstrādes produkti gala patēriņam. Vēl sešas kravas automašīnas, kas veda lopbarību no Krievijas un 15 no Baltkrievijas, netika ielaistas Lietuvā nepilnīgu dokumentu dēļ.

Kā vēsta aģentūra BNS, lielāko daļu Krievijas un Baltkrievijas lopbarības pirms ierobežojumu ieviešanas ieveda un kuģos iekrāva Klaipēdas uzņēmumi - jūras kravu kompānija “Bega” un ostas kompānija “Dognus”.

“Bega” izpilddirektors Laimons Rimkus aģentūrai BNS pastāstīja, ka “Bega” pašlaik neimportē graudus un līdz ar to nemaksā par kravu veterinārajām pārbaudēm.

“Neredzu nekādas izmaiņas, zinu, ka Latvijas ostās bija ļoti intensīvs – daudzkārtējs – šo apjomu pieaugums,” sacīja “Bega” vadītājs, atbildot uz jautājumu, vai uzņēmums sāka iekraut vairāk Krievijas graudu ES tirgiem. pēc 18. marta.

Tikmēr “Dognus” vadītājs Arunas Vasiļausks aģentūrai BNS atteicās komentēt uzņēmuma darbību.

Saskaņā ar Lietuvas pārtikas un veterinārā dienesta datiem laika posmā no 18.marta līdz 16.aprīlim caur Lietuvu no Krievijas un Baltkrievijas uz ES valstīm tika vestas 292 graudu kravas ar kopējo svaru 18 tūkstoši tonnu.

Mikalauskienė uzsvēra, ka vēl pagājušajā nedēļā caur Klaipēdas ostu tika vestas 25 Vācijas tirgum paredzētās graudu partijas.

Lietuvas Datu valsts aģentūras BNS sniegtā informācija liecina, ka janvārī – februārī Lietuvā no Krievijas ievesti tikai aptuveni 12,2 tūkstoši tonnu kukurūzas 1,95 miljonu eiro vērtībā.

Pēc aģentūras aplēsēm, pērn no Krievijas ievesti 30,12 tūkstoši tonnu Krievijas kukurūzas 7,77 miljonu eiro vērtībā, 6,19 tūkstoši tonnu griķu, sorgo un citu graudu kultūru 2,76 miljonu eiro vērtībā, kā arī 1,53 tūkstoši tonnu Baltkrievijas kviešu un meslīna (rudzu un kviešu maisījuma) 355,4 tūkstošu eiro vērtībā.

Eiropas Komisija (EK) martā ierosināja ieviest maksimālos importa tarifus graudiem, eļļas augu sēklām un to produktiem, tostarp kviešiem, kukurūzas un saulespuķu miltiem, cerot apturēt Krievijas lauksaimniecības produktu ienākšanu ES tirgū.

Toreiz Lietuva, kā arī Latvija, Igaunija, Polija un Čehija aicināja Eiropas Komisiju (EK) pilnībā aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu ES.

Pēc EK datiem, pērn no Krievijas un Baltkrievijas ES importēti 4,8 miljoni tonnu graudu 1,5 miljardu eiro vērtībā.