“Viens murgs pārvērtās otrā murgā.” Tā par 79 gadus vecās mammas ievietošanu pansionātā pēc ilgākas kopšanas mājās saka Marika. Ik mēnesi no sava maciņa par pansionātu sieviete maksāja 300 eiro. Dzīvei sadārdzinoties, uzturēšanās maksa gandrīz visos pansionātos pieaugusi par vairākiem simtiem eiro – arī lētākajos tuvojoties 1000 eiro. Tikmēr joprojām ir pansionāti, kuros sirmgalvjiem uz galvas krīt apmetums, ēdienu “servē” metāla bļodās un “pamperus maina kā nedzīviem gaļas gabaliem”.
47 gadus vecās Marikas mamma reizēm neatpazina meitu un mazdēlu, naktī kliedza, krita ārā no gultas un necēlās augšā, rāva nost pamperus, bet, palikusi viena, izvandīja atvilktnes, ieslēdza plīts gāzes degli. Marika deva mammai zāles, cilāja, mazgāja, lika vannā, palīdzēja ēst, lasīja priekšā, rādīja fotoalbumus ar jaunības dienu bildēm, samīļoja. Tomēr pusgada laikā viņa bija pārvērtusies “nervu kamolā” - slikti gulēja, darbā sāka pieļaut kļūdas, dzīvesprieks bija pazudis. Turklāt no vecā, smagā cilvēka cilāšanas Marikai sāpēja mugura. “Skatījos spogulī un domāju: “Ārprāts, vai šī drūmā, pelēkā sieviete esmu es?””