Pistoriuss: Krievija saražo vairāk ieroču, nekā tai nepieciešams karam Ukrainā, un sāk veidot uzkrājumus (32)

Pistoriuss norādīja, ka, palielinoties Krievijas izdevumiem bruņojumam un racionalizējot kara ekonomiku, “liela daļa vai daļa saražotā vairs nenonāk frontē, bet gan noliktavās”.

“Tagad jūs varat būt naivi un teikt, ka viņš (Krievijas diktators Vladimirs Putins) to dara tikai piesardzības dēļ. Kā skeptisks cilvēks es šajā gadījumā teiktu, ka viņš to dara tāpēc, ka viņam ir plāni vai var būt plāni,”

sacīja Vācijas aizsardzības ministrs.

Runājot par ASV apstiprināto palīdzību Ukrainai 61 miljarda ASV dolāru apmērā, Pistoriuss skaidroja, ka “tas ir bruņojums, ieroči un atbalsts, kas Ukrainai steidzami vajadzīgs”.

Tomēr viņam nav sajūtas, ka Krievijas armija ir uz izrāviena robežas. “Krievi daudz ko liek uz spēles. Viņi izmanto cilvēkus kā lielgabalu gaļu šā vārda vissliktākajā nozīmē. Zaudējumiem nav nozīmes,” sacīja Pistoriuss. “Ukraiņi cīnās neiedomājami drosmīgi un gudri. Taču tas, kā viņiem trūkst, un tagad tas atkal kļūst skaidrs, ir pietiekamas sistēmas pretgaisa aizsardzībai un uzbrukumiem ienaidnieka infrastruktūrai.” Vācija tās ir piegādājusi un drīzumā nodrošinās Ukrainu ar trešo “Patriot” sistēmu. “Tieši tas tagad ir svarīgi, lai aizsargātu infrastruktūru,” teica Pistoriuss.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzskata, ka Ukrainai ir nepieciešamas 26 “Patriot” sistēmas, lai pilnībā aizsargātu valsti, vai vismaz 10, lai to aizsargātu efektīvāk. Tās ir jānodrošina ar ES un NATO partneru atbalstu.

Viens no iemesliem, kāpēc partneri līdz šim atteicās tās piegādāt, varētu būt tas, ka viņi vēlējās sagaidīt piegādes no Amerikas ražotāja.

Vācija jau ir reaģējusi un pasūtījusi vēl četras “Patriot” sistēmas, un tiek gatavots vēl viens līgums. “Taču līdz to piegādei paies trīs gadi,”

ARD diskusijā teica Pistoriuss.

Lai gan Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir uzsvēris, ka viņam ir vajadzīgi tālās darbības rādiusa ieroči un artilērija, Vācija paliek pie sava: raķetes “Taurus” netiks piegādātas, trešdienas vakarā ARD diskusiju raidījumā “Maischberger” apstiprināja Pistoriuss. Iemesli tam galvenokārt ir ievērojami lielāks “Taurus” ieroču darbības rādiuss, kā arī valsts aizsardzība. Pistoriuss neatklāja, cik neaizsargāta būtu Vācija bez šīm spārnotajām raķetēm.

Vācija sniedz Ukrainai milzīgu atbalstu un turpinās to darīt, sacīja Pistoriuss. Tajā pašā laikā Bundesvēram ir jāpanāk, lai valsts un alianses aizsardzība atkal būtu uzmanības centrā, un tas prasa laiku. “Krievija masveidā bruņojas,” teica Pistoriuss. 

Viņš vēlas nodrošināt, lai NATO ir spējīga aizsargāties gadījumā, ja Krievija uzbruktu kādai dalībvalstij.

“Tāpēc mēs patiešām spiežam gāzes pedāli grīdā un darām visu iespējamo, lai atbilstoši aprīkotu bruņotos spēkus NATO un Eiropā.”

Pistoriuss bažījas, ka Krievija pēc pieciem līdz astoņiem gadiem varētu būt gatava uzbrukt kādai NATO valstij.

“Bet es atzīstu: neviens nevar droši pateikt. Un, tā kā neviens nevar pateikt droši, nav svarīgi spekulēt par to, cik daudz laika mums ir, bet mums tagad pēc iespējas ātrāk jādara viss, ko varam, – un jāpaspēj līdz tam nonākt.”

Tāpēc Bundesvērs ir jāreformē. Pistoriuss apgalvoja, ka pēdējā gada laikā viņš šajā nolūkā ir sācis daudzus pasākumus. Piemēram, skaidrā oficiālā direktīvā visām struktūrvienībām noteikts, ka, pasūtot jaunas ieroču sistēmas, laika faktoram jābūt galvenajai prioritātei. Tas ir ievērojami paātrinājis ieroču pasūtīšanu.

Pistoriuss aprēķināja, ka Ukrainas atbalstam būtu jāiztērē divciparu miljardu summa, bet Bundesvēra reformēšanai – pat trīsciparu miljardu summa. Lai šī nauda būtu pieejama, nevajadzētu samazināt izdevumus sociālajā jomā. Par to viņš drīzumā rīkos sarunas ar finanšu ministru Kristianu Lindneru.

Vēl viena lieta, kas viņaprāt ir svarīga, ir obligātā militārā dienesta ieviešana. Pistoriuss zina, ka tas nebūs viegli. Līdz ar obligātā militārā dienesta atcelšanu ir likvidētas visas rajona aizsardzības pārvaldes. Ja atkal tiktu ieviesta vecā iesaukšanas kārtība, tas izmaksātu miljardiem eiro. Pistoriuss pašlaik apsver, kādai vajadzētu būt iesaukšanai nākotnē. Attiecīgus priekšlikumus viņš plāno iesniegt maijā.

Vācijas bruņoto spēku ģenerālinspektors ģenerālleitnants Karstens Breijers iepriekš bija prognozējis, ka Krievija var būt gatava uzbrukt Ziemeļatlantijas alianses valstīm pēc pieciem līdz astoņiem gadiem, kad tā būs atjaunojusi karā Ukrainā zaudētos spēkus. Arī aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss iepriekš bija izteicies līdzīgi.