Šodienas redaktors:
Jānis Tereško
Iesūti ziņu!

Emocionālā veselība darbā – kurš par to atbildīgs? 5 ieteikumi uzlabojumiem

Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: Pixabay

Katra personīgo labbūtību vistiešāk varam ietekmēt mēs paši, rūpējoties par mūsu fizisko un emocionālo veselību. Taču arvien vairāk pētījumu parāda darba vides un vadītāja lielo ietekmi uz strādājošo emocionālo veselību. "The Workforce Institute", aptaujājot 3400 cilvēku desmit valstīs, atklāja, ka 60% respondentu darbs ir lielākais faktors, kas ietekmē emocionālo veselību. 

Tas pats pētījums liecina, ka šajā jomā vadītājiem ir tikpat liela ietekme kā laulātajiem (abiem 69%) un pat lielāka nekā ārstam, ko norādīja 51% respondentu. Apzinoties darba devēja lielo lomu darbinieku emocionālās veselības uzturēšanā, dalos ar ieteikumiem, kā veicināt darbinieku labsajūtu darbā.

1. Mērķtiecīgi veidojiet organizācijas kultūru

Gandrīz puse no pasaulē strādājošajiem cilvēkiem, ja vēlētos veikt pārmaiņas darbā, vispirms mainītu savas organizācijas kultūru un vēlētos vairāk iesaistīties savā uzņēmuma darbībā. Tā liecina globālā darba tirgus aptauja, ko veica "Gallup"

Svarīgs brīdinājums darba devējiem ir tas, ka 41% aptaujāto darbinieku nav pilnībā apmierināti ar savu darba kultūru, kā galvenos aspektus minot to, ka vēlētos lielāku atzinību, mācību iespējas, taisnīgu attieksmi, skaidrākus mērķus un prasmīgākus vadītājus.

Šos faktorus tieši var ietekmēt jebkurš darba devējs, attīstot un pilnveidojot vadītāju prasmes, investējot pašu darbinieku prasmju attīstībā, īpaši pievēršot uzmanību atgriezeniskās saites kompetencei.

2. Pievērsiet uzmanību darba slodzes samērībai un atpūtas pauzēm

Vadītājam ir svarīga loma, pievēršot uzmanību darbinieka produktivitātei, stresa līmenim un darba slodzei, kam ir tieša ietekme uz emocionālo stāvokli. Katram vadītājam jābūt gatavam vajadzības gadījumā atgādināt darbiniekiem par atpūtas pauzes vai brīvdienas nepieciešamību, tai skaitā regulāru atvaļinājumu izmantošanu.

Tāpat vadītājam būtu jāpamana darbinieka pārslodzes pazīmes, jāpalīdz noteikt darba prioritātes, ja nepieciešams.

Reizēm saspringtā periodā ļoti vērtīgs darbinieka emocionālai labsajūtai var būt arī vienkāršs jautājums no vadītāja: "Kā es varu tev palīdzēt?"

3. Neaizmirstiet par pozitīvu atgriezenisko saiti

Atgriezenisko saiti vadītāji var sniegt regulārās individuālajās darba sanāksmēs, kā arī īpaši tam veltītās attīstības sarunās vai arī vienkāršās ikdienas situācijās. Pozitīva atgriezeniskā saite arī no citiem kolēģiem ir svarīga, lai radītu atvērtu un atbalstošu darba kultūru. Uzņēmumi Latvijā rīko īpašas mācības, kā sniegt un lūgt atgriezenisko saiti. Tāpat tiek izmantoti virtuālie pateicības rīki. Arī SEB banka ir ieviesusi digitālu platformu pateicības kultūras veicināšanai. Darbinieki var nosūtīt Kudos jeb paldies kartīti saviem kolēģiem, un par to tiek informēts arī saņēmēja vadītājs.

4. Radiet kopējus pasākumus un neformālas aktivitātes - iespējas pozitīvu attiecību veidošanai

Tiem ne vienmēr jābūt lieliem notikumiem, piemēram, Ziemassvētku ballēm vai sporta spēlēm vasarā, vērtīga ir arī neliela uzvaru vai citu notikumu svinēšana komandās. Dzimšanas dienas, jauna kolēģa pievienošanās, veiksmīgu darījumu un projektu pabeigšanas svinēšana vai citas kopīgas komandas tikšanās palīdz darbiniekiem labāk iepazīt vienam otru un veidot nozīmīgas attiecības.

Piederības sajūta un draudzīgas attiecības veicina darbinieku drošības sajūtu.

5. Veiciet mērījumus un iesaistiet darbiniekus pārmaiņās

Brīvība pieņemt lēmumus un veidot darba vidi ir svarīga garīgajai un emocionālajai veselībai.

Ja vēlamies pārmaiņas, mums būtu jādefinē darbinieku labklājības jomas, jānosaka rādītāji un jāmēra tie.

"SEB banka" reizi gadā veic visaptverošu darbinieku aptauju, lai noskaidrotu, cik lielā mērā darbinieki jūtas iesaistīti bankas darbībā un kāda ir viņu emocionālā labsajūta. Šīs aptaujas rezultāti tiek detalizēti analizēti un apspriesti komandās, nodaļās un starp vadītājiem. Katrs darbinieks piedalās diskusijā un ierosina konkrētus pasākumus. Šādā veidā darbinieki paši izstrādā praktisku rīcības plānu.

Svarīgākais
Uz augšu