Igauņu pārtikas ražotāji: EP apstiprinātais iepakojuma atkritumu samazināšanas plāns uzliek nesamērīgus pienākumus

Regula par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem ir pirms 20 gadiem pieņemtās iepakojuma direktīvas turpinājums, skaidroja Stokholmas Vides institūta Tallinas centra vecākais eksperts Hari Mūra.

Galvenokārt plānotas divas lielas izmaiņas.

“Mums arī jāsāk samazināt izlietotā iepakojuma daudzumu, un, no otras puses, plašais plāns noteikti paredz palielināt atkārtotu izmantošanu,”

ERR.EE sacīja Mūra.

Daudzu vienreiz lietojamu plastmasas iepakojumu izmantošana ir aizliegta.

“Piemēram, plānu plastmasas maisiņu izmantošana, ko mēs, parastie cilvēki, esam pieraduši izmantot augļu un dārzeņu iepakošanai pārtikas preču veikalā,” skaidroja Mūra.

Ēdināšanas iestādēs būs arī aizliegts izmantot vienreizējās lietošanas traukus un iepakojumus.

Igaunijas Pārtikas rūpniecības savienības vadītāja Sirje Potisepa uzskata, ka prasības pārtikas ražotājiem rada daudz nepamatotu pienākumu.

Viņa minēja, piemēram, prasību, ka 10 procenti plastmasas pārtikas iepakojuma ir izgatavoti no otrreiz pārstrādājama materiāla: “Pēc mūsdienu pārtikas nekaitīguma noteikumiem šādu prasību nav iespējams izpildīt, jo pārtikas drošības noteikumi neļauj izmantot visu veidu plastmasu.”

Šniceli nevar iepakot kā diegu spolīti, skaidroja Potisepa.

Vai arī prasība, ka pārtikas iepakojuma daļas, kurās otrreizējai pārstrādei tiek atgriezti mazāk nekā 70 procenti no tām, vairs nedrīkst izmantot. Pašlaik nav skaidrs, kā to vērtēs Eiropas Komisija.

“Tas radīs salīdzinoši lielas izmaksas izstrādes darbā un noteikti arī tehnoloģijās. Ja mēs apzināmies, ka šodien ir 2024. gads, mums ir tikai seši gadi [lai pielāgotos jaunajām prasībām]. Es domāju, ka šie lēmumi un pāreja būs diezgan sāpīgi,”

sacīja Potisepa.

Taču Hari Mūra uzsvēra, ka Igaunijas uzņēmējiem jāuzņemas lielāka atbildība. “Lai izpildītu šīs prasības, uzņēmumiem nopietnāk jāsāk lietot šis ražotāja atbildības princips, tas ir, jāpiedalās šajā sistēmā un tā jākontrolē.”

Mūra atzina, ka

dažiem produktiem var pieaugt cena.

Vienlaikus Potisepa sacīja, ka patiesībā nemaz nav lēsts, cik liels ieguvums no izmaiņām tiks gūts.

“Mums atkal ir pacelts zaļais karogs, ietekme netiek novērtēta un nevienu neinteresē, cik tas maksās,” sacīja Potisepa.

Igaunijas Pārtikas rūpniecības savienības vadītāja arī atzīmēja, ka

mūsdienās arvien vairāk cilvēku dzīvo vieni, tāpēc nepieciešami mazāki iepakojumi, taču tiem jābūt lielākā skaitā, lai izvairītos no pārmērīga patēriņa. Turklāt atkārtoti lietojamais iepakojums ne vienmēr var būt videi draudzīgāks.

Regula vēl jāapstiprina Eiropas Padomē, un tās detalizētāks saturs tiks noteikts turpmākajos likumdošanas aktos.