Polijas prezidentam tuva Polijas Starptautisko attiecību institūta direktors Slavomirs Dembskis sarunā ar WSJ apšaubīja, ka ASV izlūkdienestu vērtējums ir pareizs. “Navaļnijs bija ļoti vērtīgs gūsteknis no politiskā viedokļa, un visi zināja, ka Putins ir personīgi ieinteresēts viņa liktenī. Šādas netīšas nāves izredzes ir niecīgas,” sacīja Dembskis.
ASV Nacionālās izlūkošanas direktora birojs par šo jautājumu atteicās sniegt komentārus un arī Krievijas vēstniecības Vašingtonā pārstāvis neatbildēja uz žurnālistu lūgumiem komentēt informāciju par Navaļnija nāves apstākļiem.
Krievijas prezidenta preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs 27. aprīļa pēcpusdienā notikušajā brīfingā žurnālistiem sacīja, ka The Wall Street Journal rakstā ir “tukšas spekulācijas”. “Es esmu redzējis šo materiālu. Es neteiktu, ka tas ir kvalitatīvs materiāls, kas būtu pelnījis uzmanību. Šāda sava veida tukša argumentācija acīmredzot tika izmesta sestdienas lasīšanai pasaules auditorijai,” sacīja Peskovs.
Alekseja Navaļnija dibinātais Korupcijas apkarošanas fonds uzskata, ka Navaļnijs tika nogalināts pēc tam, kad Vladimirs Putins uzzināja par piedāvājumu apmainīt politiķi pret Vācijā cietumā ieslodzīto FSB virsnieku Vadimu Krasikovu. Navaļnija līdzstrādniece Marija Pevčiha apgalvoja, ka sarunas bijušas pēdējā posmā un Putins nolēmis nogalināt Navaļniju, lai novērstu viņa atbrīvošanu. “Agenstvo”, atsaucoties uz saviem avotiem, rakstīja, ka Putins dažas stundas pirms politiķa nāves apsprieda iespēju Navaļniju apmainīt pret Rietumos arestētajiem krieviem.
Pēc “pārvēlēšanas” Putins apstiprināja, ka dažas dienas pirms Navaļnija nāves “daži cilvēki” viņam stāstījuši, ka “ir doma” apmainīt politiķi pret “dažiem cilvēkiem”, kas ieslodzīti Rietumos. Kremlis paskaidroja, ka Putins nav teicis, ka notiek sarunas par apmaiņu, bet tikai to, ka ir šāda ideja.
Kremlis noliedz, ka būtu iesaistīts Navaļnija slepkavībā, kā arī viņa saindēšanā ar “Novičok” 2020. gada augustā.