WSJ: ASV izlūkdienesti secinājuši, ka Putins nav devis tiešu rīkojumu nogalināt Navaļniju (4)

Raksta foto
Foto: AFP/SCANPIX

ASV izlūkdienesti secinājuši, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins, visticamāk, nav devis tiešu rīkojumu nogalināt politiķi Alekseju Navaļniju ieslodzījuma vietā aiz polārā loka, tā, atsaucoties uz informētiem avotiem, vēsta laikraksts “The Wall Street Journal”. “Šis vērtējums neapstrīd Putina atbildību par Navaļnija nāvi; tas vairāk attiecas uz to, ka viņš, visticamāk, nav devis šādu rīkojumu tieši konkrētajā brīdī,” raksta izdevums.

Laikraksts norāda, ka šāds secinājums ir plaši izplatīts ASV izlūkdienestu aprindās, un tam piekrīt Centrālā izlūkošanas pārvalde, Valsts departamenta izlūkošanas birojs un Nacionālās izlūkošanas direktora birojs, kas pārrauga ASV izlūkdienestus.

WSJ ziņo, ka izlūkdienestu vērtējums balstās uz klasificētu izlūkinformāciju un publiskas informācijas analīzi, tostarp par to, kā Navaļnija nāve “aizēnoja” Putina pārvēlēšanu (Navaļnijs nomira mēnesi pirms vēlēšanām). “The Wall Street Journal” avoti neprecizēja, vai ASV varas iestādes izvērtēja Navaļnija nāves apstākļus. Nav skaidrs, vai drošības dienesti izskatīja alternatīvas versijas par viņa nāvi.

ASV iestādes ir informējušas dažus izlūkdienestus Eiropā par savu Navaļnija nāves novērtējumu. Dažas Eiropas valstis joprojām ir skeptiski noskaņotas pret to, ka Putins nav tieši iesaistīts Navaļnija nāvē, norādīja publikācijas avoti Eiropas drošības dienestos.

Navaļnija līdzgaitnieks Leonīds Volkovs ASV izlūkdienestu vērtējumu raksturoja kā naivu. Viņš sacīja, ka cilvēki, kuri apgalvo, ka Putins nav bijis iesaistīts, “acīmredzot neko nesaprot par to, kā darbojas mūsdienu Krievija”. “Doma, ka Putins nezināja un neapstiprināja Navaļnija slepkavību, ir vienkārši smieklīga,” sacīja Volkovs.

Polijas prezidentam tuva Polijas Starptautisko attiecību institūta direktors Slavomirs Dembskis sarunā ar WSJ apšaubīja, ka ASV izlūkdienestu vērtējums ir pareizs. “Navaļnijs bija ļoti vērtīgs gūsteknis no politiskā viedokļa, un visi zināja, ka Putins ir personīgi ieinteresēts viņa liktenī. Šādas netīšas nāves izredzes ir niecīgas,” sacīja Dembskis.

ASV Nacionālās izlūkošanas direktora birojs par šo jautājumu atteicās sniegt komentārus un arī Krievijas vēstniecības Vašingtonā pārstāvis neatbildēja uz žurnālistu lūgumiem komentēt informāciju par Navaļnija nāves apstākļiem.

Krievijas prezidenta preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs 27. aprīļa pēcpusdienā notikušajā brīfingā žurnālistiem sacīja, ka The Wall Street Journal rakstā ir “tukšas spekulācijas”. “Es esmu redzējis šo materiālu. Es neteiktu, ka tas ir kvalitatīvs materiāls, kas būtu pelnījis uzmanību. Šāda sava veida tukša argumentācija acīmredzot tika izmesta sestdienas lasīšanai pasaules auditorijai,” sacīja Peskovs.

Alekseja Navaļnija dibinātais Korupcijas apkarošanas fonds uzskata, ka Navaļnijs tika nogalināts pēc tam, kad Vladimirs Putins uzzināja par piedāvājumu apmainīt politiķi pret Vācijā cietumā ieslodzīto FSB virsnieku Vadimu Krasikovu. Navaļnija līdzstrādniece Marija Pevčiha apgalvoja, ka sarunas bijušas pēdējā posmā un Putins nolēmis nogalināt Navaļniju, lai novērstu viņa atbrīvošanu. “Agenstvo”, atsaucoties uz saviem avotiem, rakstīja, ka Putins dažas stundas pirms politiķa nāves apsprieda iespēju Navaļniju apmainīt pret Rietumos arestētajiem krieviem.

Pēc “pārvēlēšanas” Putins apstiprināja, ka dažas dienas pirms Navaļnija nāves “daži cilvēki” viņam stāstījuši, ka “ir doma” apmainīt politiķi pret “dažiem cilvēkiem”, kas ieslodzīti Rietumos. Kremlis paskaidroja, ka Putins nav teicis, ka notiek sarunas par apmaiņu, bet tikai to, ka ir šāda ideja.

Kremlis noliedz, ka būtu iesaistīts Navaļnija slepkavībā, kā arī viņa saindēšanā ar “Novičok” 2020. gada augustā.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu