Video ⟩ Skandāls Mūzikas akadēmijā: pret atstādināto docētāju saņemtas jaunas liecības (7)

Iesniedzēju pieredzētais stiepjas no pavisam nesenas pagātnes līdz krietni senākai, gadiem desmit un pat vairāk, tā parādot, ka notikumiem nav bijis gadījuma raksturs.

"Gūstot pieredzi turpmākās studijās citās augstākajās mācību iestādēs gan Latvijā, gan ārvalstīs, varu secināt, ka JVLMA Senās mūzikas katedrā valdīja vienas personas – vadītāja Māra Kupča viedoklis, Komunikācija ar katedras vadītāju bija sarežģīta, neskaidra, grūti izprotami mājieni.

Atmosfēra katedrā bija drīzāk studentus noniecinoša, neskaidra bija ne tikai programmas virzība, bet arī vērtēšanas kritēriji."

Šis ir fragments no vienas liecības, kas līdz ar vēl desmit citām pievienots kopējam iesniegumam. Respektējot iesniedzēju gribu, raidījumā izmantotie citāti ir anonīmi. Citi liecību autori nepiekrita pat anonīmai citēšanai.

Marta pēdējā nedēļā iesniegums, uz kura ir 28 esošo un bijušo studentu un mācībspēku paraksti, iesniegts Mūzikas akadēmijas padomei, tiesībsargam un policijai.

Fragments no kopīgā iesnieguma: "(..) esam piedzīvojuši paši vai bijuši liecinieki Māra Kupča pret studentiem un docētājiem vērstajam mobingam un bosingam, manipulatīvajam darba stilam, neētiskajai attieksmei, netaktiskajiem (seksistiskajiem, mizogīniskajiem, homofobiskajiem) komentāriem, nievām, pazemojumiem un noniecināšanai, psihoemocionālajam spiedienam un vardarbībai, favorītismam, studentu un docētāju izstumšanai, šantāžai, lai sasniegtu savus personīgos mērķus, kā arī varas koncentrēšanai savās un sev pietuvinātu personu rokās, padarot sevi par publiski neviena neapšaubītu autoritāti."

Iesniedzēju sūdzības ir par viena docētāja – līdzšinējā Senās mūzikas katedras vadītāja Māra Kupča uzvedību un darba stilu.

Fragments no vēl vienas pievienotas liecības: "Esmu redzējusi koncertu [vieta ], kurā uzstājās bijušie Māra studenti [nosaukums] un Māris ir atbraucis ar saviem domubiedriem koncertu klausīties, bet koncerta laikā viņš atklāti smejas, ņirgājas, komentē un cenšas nelabvēlīgi ietekmēt muzicējošos izpildītājus."

Iesniegumā norādīts, ka tā autori vēlas sniegt morālu atbalstu cietušajiem, it īpaši – no seksuālās vardarbības cietušajām studentēm, kā arī izgaismot vidi, kurā tas varējis notikt. Un vēl – ar konkrētām liecībām parādīt docētāja Kupča raksturu un darba stilu.

Fragments no vēl citas liecības: "Vai tas ir bijis atrunāts ar akadēmiju un legāli, ka uz šīm teorētiskajām un praktiskajām nodarbībām pie Māra Kupča vienmēr bijis jāiet uz Biedrības namu, vai vēlāk jau Kaļķu ielu, kur senās mūzikas centrs atradies? Jo šī no visa nošķirtā atmosfēra un Māra Kupča ļoti pārākā attieksme vienmēr radīja diskomfortu un galīgi mācīties neiedrošinošu un bieži pat pazemojošu sajūtu."

Divi no iesnieguma autoriem, kuri mācījušies Senās mūzikas katedrā, piekrita atklāti runāt ar "de facto". Viens no viņiem, JVLMA students, arī studējošo pašpārvaldes pārstāvis Jēkabs Bernāts raidījumam "de facto" saka: "Mēs visi esam apmēram piedzīvojuši vienas lietas. Un iesnieguma teksts to ļoti labi parāda - mēs visi esam cietuši no bosinga, mobinga un favorītisma, tas bija tas veids, kā es jūtu kā mana demokrātiskā balss var dot vēl vienu …

Jo es dzirdēju, ka tur būšot daudz parakstītāju, un tas bija vēl viens mudinājums - savākt pēc iespējas vairāk šo liecību, lai parādītu, ka situācija ir ārpus kontroles."

Bijusī JVLMA studente Sniedze Kaņepe saka: "Kā jau es iepriekš minēju, es uzskatu, ka Māris Kupčs ir tiešām savas jomas speciālists. Bet nav runa par to, runa ir tieši par viņa attieksmi. Un tā attieksme, ko mēs, studenti un arī pedagogi, ceram sagaidīt, ir, lai mūs respektē, un lai ļauj mums izteikties, un pēc tam nenonievā mūsu viedokli. Jo es uzskatu, ka katram cilvēkam ir tiesības arī varbūt kļūdīties, bet tas ir jānokārto cilvēcīgā veidā."

"de facto" lūdza docētāju Kupču sniegt intervijā savu viedokli. Telefonsarunā viņš aicināja iepazīties arī ar pozitīvajām atsauksmēm par viņa darbu, taču no intervijas sniegšanas atteicās un uzsvēra, ka to darīs pēc tam, kad būs bijis tiesas process.

Tiesībsarga birojs, kurā arī saņemts iesniegums, to vispirms aicina izvērtēt pašai akadēmijai, dodot tam mēnesi laika. Atbilde no akadēmijas tiek gaidīta līdz 4.maijam. "Pirmkārt, mūs interesē gan tīri tā pati procedūra, kā viņi izskata šo jautājumu. Tātad – kā saņemot to iestādei - kas tālāk notiek ar šo iesniegumu.

Arī tiesībsargs ir lūdzis, lai mēs saņemtu informāciju gan par to procedūru, gan par lēmumu. Tātad svarīgi ir, ka iestāde reaģē, kā tas notiek iestādē, cik daudz cilvēku tajā iesaistīts."

Līdzšinējais rektors Guntars Prānis, kurš amatā bija pēdējos septiņus gadus, saka, ka runājis ar vairākiem pasniedzējiem un katedru vadītājiem, kas arī ir mainīti gadu gaitā. Arī ar Kupču sarunas bijušas, reizēm pat skarbas, taču nomaiņa nav veikta - bijuši pretargumenti. "No manas puses ir bijis ļoti skaidrs uzstādījums, ka ir lietas, kas jāmaina. Un, no otras puses, ir bijušas ne tikai apņemšanās, bet arī diezgan garš notikumu un darbību izklāsts - parādīts, ka visiem tiek dotas iespējas un katram studējošam ir iespējams sasniegt maksimumu, ja viņš vien to vēlas," saka JVLMA rektors Guntars Prānis.

Prānis no amata atkāpās. Bet akadēmija šonedēļ iepazīstināja ar rektora pienākumu izpildītāju, līdzšinējo senāta priekšsēdētāju Ilonu Meiju, kura jaunajā amatā stāsies ar 1.maiju.

Video: Kultūras ministre atbalsta Mūzikas akadēmijas padomes aicinājumu rektoram no amata atkāpties

Pēc viņas ierosinājuma akadēmijā gada sākumā veica studējošo aptauju, kas atklāja problēmas apmērus, kas bijis negaidīti.

"Es teikšu tā – pēkšņs un negaidīts. Tāda būtu mana pareizā atbilde. Skaidrs, ka kaut kādas…. Mākslinieku vidē vienmēr eksistē kaut kādas simpātijas, antipātijas, arī bohēma, tas jau tā ir, bet tieši konkrēti tas, ko es redzēju anketās, tie man bija šokējoši jaunumi," saka Meija.

Pēc marta vidū izskanējušā skandāla par iespējamu seksuālu uzmākšanos akadēmijas studentēm, Kupču uz trim mēnešiem no amata atstādināja. Paejot šim termiņam, JVLMA nu jau jaunajai vadībai būs jāizlemj par tālākajām darba attiecībām.

Taču līdz tam minētā iesnieguma (un, iespējams, arī citu) izskatīšana visticamāk nebūs noslēgusies. Akadēmijas padome iesniegumu nodevusi Ētikas komisijai, taču vairāki tās locekļi jau informējuši, ka nevēlas turpināt darbu komisijā. Tādēļ vispirms Meijai būs jāatrod, kas Ētikas komisijā strādās.

"Es noteikti redzu, ka būtu jābūt iesaistītam profesionālam psihologam un arīdzan uzticamiem mācībspēkiem," saka Meija.

JVLMA padomes priekšsēdētājs Timurs Tomsons saka: "Pirmām kārtām ir tā, ka Ētikas komisijai ir jāizskata šis jautājums. Es ļoti labi izprotu kolēģus, kuri saka, ka nevēlas būt vairs Ētikas komisijā, tāpēc, ka šie jautājumi ir ārkārtīgi smagi arī pašiem kolēģiem - izskatīt šāda veida saturu, un tie nav vienkārši jautājumi, tie ir diezgan smagi risinājumi, kuriem viņam ir jāpieņem." Tādēļ padomes priekšsēdētāja ieskatā, izskatīšanu nedrīkst pasteidzināt.