Debatēs par iesaldēto Krievijas aktīvu konfiskāciju un to nodošanu Ukrainai parādījies “Otrā pasaules kara spoks”, vēsta “The Wall Street Journal” (WSJ). Viens no aktīvākajiem šīs iniciatīvas pretiniekiem ir Berlīne. Tā baidās, ka Krievijas aktīvu konfiskācija var kļūt par precedentu jaunām prasībām pret Vāciju pašu par nacistu pastrādātajiem noziegumiem.

Tā vietā Vācija piedāvā izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus kā ietekmes sviru miera sarunās, lai krievija atteiktos no okupētajām teritorijām.

Pēc Otrā pasaules kara beigām Vācija izmaksāja reparācijas ne tikai uzvarētājvalstīm, bet arī izmaksājusi vairāk nekā 90 miljardus dolāru vērtas kompensācijas holokausta upuriem, kā arī citiem Otrajā pasaules karā cietušajiem. Vācijas varasiestādes šo jautājumu uzskata par slēgtu, taču joprojām rodas strīdi par kompensācijām. Grieķija 2019. gadā iesniedza Berlīnei vairāk nekā 300 miljardus dolāru lielu reparāciju rēķinu, bet Polija 2022. gadā pieprasīja vairāk nekā 1,3 triljonus dolāru lielu kompensāciju.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X