Putina ideja draud izgāzties: Turcija gatavojas aizstāt Krievijas gāzi (7)

Turcija gatavojas formēt “jaunu piegāžu portfeli”, lai samazinātu atkarību no jebkura piegādātāja, izdevumam “Financial Times” paziņojis Turcijas enerģētikas ministrs Alparslans Bairaktars. Lai to īstenotu, Turcija veic pārrunas ar amerikāņu “ExxonMobil” par ilgtermiņa līguma noslēgšanu (iespējams, uz 10 gadiem).

Ja šāds līgums tiks noslēgts, tad Turcija no ASV uzņēmuma iepirks 3,5 miljardus kubikmetru sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) gadā. Šāds gāzes apjoms pēc pašreizējām cenām maksā 1,1 miljardu dolāru, taču pašlaik tiek saskaņotas līguma finansiālās detaļas, sacīja ministrs.

Pēc Turcijas Enerģētikas tirgus regulēšanas pārvaldes datiem, 2022. gadā Krievijas daļa Turcijas gāzes tirgū bija 40%. ASV gāzes importa daļa pieauga līdz 10%. Jāpiebilst, ka Turcija faktiski visu gāzi iepērk ārvalstīs.

Pēc FT aprēķiniem, 3,5 miljardi kubikmetru (2,5 miljonus tonnu) gāzes ir vienlīdzīgi 7% no Turcijas kopējā gāzes pieprasījuma 2023. gadā. 2023. gadā Turcija vairumtirdzniecības tirgos no ASV iepirka piecus miljonus tonnu gāzes.

Arī “ExxonMobil” apstiprināja, ka tiek veiktas sākotnējās pārrunas ar Turciju, taču detaļas netika izpaustas. Zināms vien tas, ka uzņēmums līdz 2030. gadam plāno palielināt LNG piegādes līdz 40 miljoniem tonnu, kas ir teju divas reizes vairāk nekā 2020. gadā.

Turcija meklē iespējas, kā diversificēt enerģijas piegādes, jo vairāki ilgtermiņa līgumi ar Krieviju noslēgsies 2025., bet ar Irānu – 2026. gadā. Kopumā Turcijas gāzes tirgū LNG daļa ir 35%, salīdzinot ar 15% 2014. gadā.

Pēc pārvēlēšanas prezidenta amatā 2023. gadā Redžeps Tajips Erdogans sāka centienus uzlabot attiecības ar ASV. Tā, piemēram, Ankara deva zaļo gaismu Zviedrijas kļūšanai par NATO dalībvalsti, bet Vašingtona piekrita pārdot Turcijai F-16 iznīcinātājus.

Jāatgādina, ka 2022. gadā Putins, cenšoties sodīt Eiropu par tās atbalstu Ukrainai, faktiski izbeidza Krievijas gāzes piegādes Eiropai. Viņš jau 2022. gada oktobrī izteica ideju, ka kopā ar Turciju varētu veidot jaunu gāzes mezglu, caur kuru būtu iespējams novirzīt gāzes apjomu, ko vairs nav iespējams piegādāt pa gāzes vadiem “Nord Stream”.

“Tajā ir ieinteresēti visi – gan mūsu turku draugi, gan arī mēs. Ieinteresēti ir visi Eiropā, kuri grib iegādāties mūsu resursus,” gadu vēlāk teica Putins, runājot par iespējām kopā ar Turciju radīt gāzes tirdzniecības platformu, kas Eiropas valstīm ļautu iegādāties Krievijas gāzi.

Tomēr realitātē nekādas virzības šim projektam nav. Šim projektam arī nav lielas stratēģiskas nozīmes, jo Eiropas Savienība 2027. gadā plāno pilnībā atteikties no Krievijas gāzes.