Infografika ⟩ Nevienmērīga atkopšanās: eksperti iezīmē šīgada galvenās Latvijas ekonomikas tendences (1)

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš minēja, ka Latvijas ekonomikā 2024.gads ir iesācies vēl ar nelielu kritumu, tomēr lejupslīde tuvojas beigām un jau šā gada otrajā ceturksnī Latvijas ekonomikā, visticamāk, atsāksies izaugsme.

Viņš norāda, ka atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes publicētajam sākotnējam IKP novērtējumam šogad pirmajā ceturksnī Latvijas IKP, neskaitot inflāciju, samazinājās par 0,2% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, savukārt salīdzinājumā ar pērnā gada pēdējo ceturksni Latvijas IKP pieauga par 0,8%, kas viena ceturkšņa ietvaros ir lielākais pieaugums Latvijas ekonomikā kopš 2022.gada sākuma.

"Pēdējos mēnešos Latvijas ekonomikā redzams arvien vairāk pozitīvu signālu, ka pēc divu gadu stagnācijas varētu atkal atsākties izaugsme. Inflācija ir sarukusi no vairāk nekā 20% pērnā gada sākumā līdz 1% šā gada martā, uzņēmēju un patērētāju noskaņojums vairs nepasliktinās, pēdējos mēnešos tas pat nedaudz uzlabojas, savukārt bezdarbs ir zems un darba samaksa turpina strauji augt. Tas dod pozitīvu impulsu patēriņam, un martā mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā pieauga par 2,8%, kas ir straujākais mazumtirdzniecības pieaugums kopš 2022.gada rudens, un finanšu tirgi joprojām sagaida pirmo Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmju mazināšanu jau jūnijā," pauž Āboliņš.

Viņš norāda, ka patēriņa pieaugumu apstiprina arī Latvijas Bankas publicētie maksājumu karšu dati, taču pozitīvas tendences ir redzamas ne tikai tirdzniecībā. Pēdējos mēnešos situācija uzlabojas arī Latvijas eksporta tirgos - eirozonā aprīlī uzņēmēju noskaņojums sasniedza augstāko līmeni pēdējo 11 mēnešu laikā, rūpniecībā Eiropā turpina pakāpeniski samazināties gatavo preču krājumi un Latvijā sāk pieaugt jaunie pasūtījumi rūpniecībā, kas ir pozitīvs signāls eksportētājiem.

"Pēc divu gadu stagnācijas Latvijas ekonomikā šobrīd, manuprāt, ir pamats piesardzīgam optimismam un šis gads ekonomikā, visticamāk, būs labāks par iepriekšējo, tomēr atkopšanās būs mērena un nevienmērīga," uzver Āboliņš.

Viņš skaidro, ka rūpniecībā ir pamatotas cerības uz ciklisku pieprasījumu pieaugumu, taču tas drīzāk ir saistīts ar nepieciešamību papildināt noliktavu krājumus, un par noturīgu izaugsmi pagaidām ir pāragri runāt. Tikmēr, neraugoties uz finanšu tirgus gaidām par likmju mazināšanu, procentu likmes eirozonā joprojām ir augstas, kas bremzē kreditēšanu, un būvniecībā eirozonā šogad ir iespējama recesija. Tāpat pērn izlaides kritumu Latvijas rūpniecībā un tirdzniecībā kompensēja izaugsme pakalpojumu nozarēs, taču šā gada pirmajā ceturksnī pakalpojumu nozaru izlaide Latvijā ir sarukusi par 1,1% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu.

Āboliņš arī piebilst, ka tūristu skaits Latvijā turpina augt, taču tas joprojām atpaliek no 2019.gada līmeņa. Tāpat pērnā gada otrajā pusē Latvijā nedaudz samazinājās informācijas tehnoloģiju (IT) un biznesa pakalpojumu eksports, kas ir tikai trešais kritums pēdējo 20 gadu laikā. Vienlaikus pasaules ekonomikā risku joprojām ir daudz un dzīvošana kara ēnā noteikti nepalīdz arī investīcijām.

Pēc bankas "Citadele" ekonomista prognozētā, Latvijas ekonomikā šogad varētu būt pieaugums vien par aptuveni 2%.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norādīja, ka precizētie IKP dati vēl atnesīs korekcijas, taču kopumā šāds iznākums bija gaidāms.

"Gada iesākumā ekonomiskā aktivitāte bija samērā stīva, kas, visticamāk, ietekmēja arī būvniecības nozares veikumu gada sākumā. Lejupslīde turpinājās tranzīta nozarē. Tomēr soli pa solim rosība pakāpeniski aktivizējās, par ko liecina izaugsme ceturkšņa laikā par 0,8%," min Gašpuitis.

Viņš arī atzīmē, ka mazumtirdzniecība martā spēja uzrādīt pieaugumu par 2,8%. Visticamāk, ka vilkme turpmāk nostiprināsies arī pakalpojumu nozarēs un patēriņā kopumā. To turpinās virzīt, lai arī nevienmērīga, bet pietiekami straujā pirktspējas atjaunošanās.

"Būtiska ietekme uz kopējiem rādītājiem būs būvniecības veikumam, kas pērn kompensēja negatīvos rādītājus citās nozarēs. Arī eksportā vērojamas pakāpeniskas stabilizācijas pazīmes. Tomēr, ņemot vērā sarežģīto situāciju galvenajos tirgos, izaugsme varētu atgriezties uz trešā ceturkšņa beigām," min Gašpuitis.

Vienlaikus viņš pauž, ka ģeopolitisko risku un aizturētās procentu likmju mazināšanas dēļ atkopšanās ritēs mērenā tempā. Privātās investīcijas būs apdomīgas, tādēļ kritiska ietekme uz ekonomisko aktivitāti būs publiskajām investīcijām.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš sacīja, ka salīdzinājumā ar 2023.gada pēdējo ceturksni IKP šā gada pirmajā ceturksnī pieauga par 0,8%, kamēr pagājušā gada ceturtajā ceturksnī šis rādītājs bija 0,4%. "Tātad uzņemam tempu," viņš uzsvēra.

Vienlaikus Strautiņš atzīmē, ņemot vērā, ka iepriekš bija trīs ceturkšņi ar "mīnusiņiem", 2024.gada pirmajā ceturksnī IKP vēl samazinājās salīdzinājumā ar iepriekšējā gada sākumu. Tiesa gan, tikai sezonāli neizlīdzinātajos datos. Ekonomika gada laikā ir augusi sezonāli izlīdzinātajos datos, kurus var uzskatīt par ticamāku "patieso" tendenču rādītāju.

"Varētu arī teikt, liela skaitļu putra. Runājot vienkāršāk - ekonomika pamazām izkļūst no pagājušo gadu kopumā raksturojušās seklās lejupslīdes. Tā aug, bet bez lielas enerģijas," pauž Strautiņš, piebilstot, ka pieaugums salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni par 0,7% ir diezgan spēcīgs, taču to ekonomika visdrīzāk nenoturēs visa gada laikā, it īpaši apstākļos, kad eksporta tirgi joprojām ir diezgan vāji, bet patērētāji ir diezgan piesardzīgi. Lai par šīm detaļām uztrauktos vēl mazāk, var piebilst, ka šie skaitļi vēl vairākas reizes tiks pārrēķināti.

"Par ko nav šaubu - šobrīd salīdzinoši vāja ir ekonomikas eksporta puse. Apstrādes rūpniecībā - galvenajā eksporta nozarē - pirmajā ceturksnī ražošana samazinājās par apmēram 4%. Diemžēl ir stipri vājinājies ilgstoši ļoti uzticamais "balto apkaklīšu" pakalpojumu eksporta motors. IT un biznesa pakalpojumu nozarē gaidāma vien viduvēja izaugsme, ir iespējami arī nelieli mīnusi. Ražošanas izmaiņas šogad kopumā varētu būt apmēram pa nullēm, kas ir labāk nekā pērn, bet ar to nepietiek ekonomikas attīstībai," atzīmē Strautiņš.

Viņš arī min, ka uz strauju eksporta tirgu uzlabošanos nevar cerēt - Eiropas ekonomiskā noskaņojuma kopējais indekss (ESI) piecus mēnešus ir kā piekalts remdeni pesimistiskajiem 96 punktiem. Vajag jaunas investīcijas šajā nozarē, kuru galvenais avots apvienojumā ar ražošanai gataviem produktiem un pieejamiem pārdošanas kanāliem visdrīzāk būs Ziemeļvalstis, Vācija un Francija. Tādējādi šis nav īstais brīdis, kad vilkt garumā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadītāja izvēli, jo šajā jomā jau diemžēl pārāk daudz iespēju palaists garām.

Vienlaikus Strautiņš norāda, ka iekšzemes patēriņā aina ir labāka. Šogad var gaidīt spēcīgu - ap 8% - reālo algu kāpumu, kas ir kā atbalss no trīs gadu perioda (2021.- 2023.gads), kad ekonomika naudas izteiksmē auga ļoti strauji. Savukārt investīciju kāpumu finansēs Eiropas fondi, kas daļēji ir atbalss no pandēmijas, par kuru jau sākts aizmirst, bet tās seku pārvarēšanai domātā nauda vēl nav iztērēta.

"No teiktā var rasties sajūta, ka šogad ekonomiku virza uz priekšu tikai pagātnes notikumu atbalsis un nākamgad tā vispār apstāsies no spēku izsīkuma. Taču jāņem vērā, ka arī bremzējošie faktori lielā mērā ir pagātnes atbalss. Rūpniecības vājums ir sekas pārdabiski spēcīgajam pieprasījumam vairākās nozarēs 2021.- 2022.gadā, kā arī centrālo banku cīņai ar inflāciju. Savukārt patērētāji vēl nav pilnībā atguvušies no 2022.gadā ciestajiem pirktspējas zaudējumiem," skaidro Strautiņš.

Viņš norāda, ka Latvijas ESI indekss gandrīz nav mainījies trīs mēnešus, bet tas ir pie 98 punktiem, tātad nedaudz augstākā līmenī nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES). Ir cerīgi signāli rūpniecības noskaņojuma datos - gan vērtējumos par ražošanas apmēru tuvākajā nākotnē, gan nesenā pagātnē, kā arī krājumu apmēru novērtējumā tie sarūk. Otrā ceturkšņa sākumā rūpniecībā ir krasi uzlabojies jauno pasūtījumu vērtējums.

Savukārt Latvijas "Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija minēja, ka šā gada sākumā Latvijas ekonomikā nozaru pievienotā vērtība visai būtiski saruka, produktu nodokļi tika iekasēti mazāk, bet IKP saglabājās teju nemainīgs salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu.

Viņa norāda, ka gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP salīdzināmās cenās salīdzinājumā ar 2023.gada attiecīgo ceturksni saruka par 0,2%, kamēr, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, IKP auga par straujiem 0,8%. "Gluži saprotams, ka rodas jautājums - kā tas iespējams? Atbilde - būtiski sarucis valdības atbalsts, kas pērn tika nodrošināts augstu energoresursu cenu apstākļos. Tā kā IKP aprēķinos subsīdijas tiek atņemtas no kopējā IKP, tad šā gada sākumā energoresursu subsīdiju samazināšanās devusi pozitīvu pienesumu IKP," skaidro Zorgenfreija.

Viņa atzīmē, ka pēc sasparošanās pērnā gada nogalē apstrādes rūpniecībā saražotais apmērs šā gada sākumā atkal, visticamāk, ir sarucis salīdzinājumā gan ar iepriekšējo ceturksni, gan ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni. Savukārt preču eksports pēc ilgstošā krituma nu jau vairākus mēnešus izskatās tīri labi, un janvārī pat bija kāpums salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri. Februārī gan atkal eksports saruka, un ražotāju skats uz eksportu tuvākajos mēnešos ir piesardzīgs - eksporta pasūtījumos kāpums netiek gaidīts.

"Ir skaidrs, ka ceļš uz atkopšanos eksportā un no tā atkarīgajā apstrādes rūpniecībā nebūs gluds," norāda Zorgenfreija.

Viņa min, ka ražojošo nozaru pusē pievienoto vērtību balstījusi enerģētika - šā gada pirmajos trijos mēnešos saražots vairāk elektroenerģijas nekā pirms gada. Savukārt būvniecība, kas pērnā gada nogalē strauji auga, jo bija jāuzspēj pabeigt iepriekšējā ES fondu cikla projekti, šā gada sākumā, visdrīzāk, neuzrādīja spožus rezultātus.

Pakalpojumu pusē, pēc Zorgenfreijas paustā, kopumā bijis pievienotās vērtības kritums, tomēr pozitīvs stāsts ir mazumtirdzniecības nozare, kur pirmajā ceturksnī reģistrēts 0,9% kāpums salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu. Inflācija ir ļoti zema, neto algas aug par vairāk nekā 8%, patērētāju noskaņojums kopumā uzlabojas un "Swedbank" karšu dati liecina, ka iedzīvotāji par precēm un pakalpojumiem gada sākumā tērējuši par 6,2% vairāk nekā pirms gada. Tas ļauj cerēt, ka pozitīvs pieaugums ir ne tikai preču patēriņā, bet arī pakalpojumu patēriņš varētu būt audzis. Mājsaimniecības kopumā šogad būs viens no galvenajiem ekonomikas izaugsmes balstiem.

Viņa min, lai gan IKP dati ir pozitīvāki, nekā varēja gaidīt, interpretācija par ekonomikas attīstību nav mainījusies - ekonomika joprojām ir stagnācijā. Līdzīgi sokas arī Latvijas tirdzniecības partnervalstīs, piemēram, Zviedrijas ekonomika gada sākumā turpinājusi stāvēt uz vietas, proti, salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni bija 0,1% kritums.

"Straujāks un noturīgāks pieauguma temps Latvijas ekonomikā gaidāms vien nākamgad. Tad spēcīgākas izaugsmes un zemāku procentu likmju iespaidā sāks atgūties būvniecības aktivitāte un mājokļu tirgi tirdzniecības partnervalstīs, un līdz ar to - augs mūsu eksports. ECB likmes nu jau kādu laiku tur nemainīgi augstas, taču inflācija atkāpjas, un prognozējam, ka pagrieziena punkts uz zemākām likmēm varētu būt jūnijs," norāda Zorgenfreija.

Jau vēstīts, ka Latvijas IKP šogad pirmajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, samazinājās par 0,2%, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu.

Pēc provizoriskām aplēsēm, IKP ietekmēja kritums ražojošajās nozarēs par 1,4% un pakalpojumu nozarēs par 1,1%. Par 0,4% mazāk iekasēti produktu nodokļi, bet produktu subsīdiju, kas samazina IKP, apmērs samazinājies par 60,2%.

Vienlaikus, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas ekonomikā minētajā laika periodā bija pieaugums par 0,7%.

Savukārt 2024.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2023.gada ceturto ceturksni -, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, IKP pieaudzis par 0,8%.

Izvērsts ziņojums par precizēto IKP apmēru un izmaiņām šogad pirmajā ceturksnī tiks publicēts 31.maijā.