/nginx/o/2024/05/01/16041714t1h222f.jpg)
ASV Senāts ir apstiprinājis likumprojektu, kas paredz piemērot embargo bagātinātā urāna iegādei no Krievijas, kas līdz šim nodrošināja ceturto daļu ASV tirgus. Tagad dokuments tiks nodots parakstīšanai prezidentam, kurš to atbalsta. Uzņēmumi, kas darbojas ASV tirgū, atbalsta šo aizliegumu, jo īpaši tāpēc, ka tas ļaus tiem saņemt 2,7 miljardus dolāru federālo līdzekļu.
Likumprojekts bija “iestrēdzis” Senātā procesuālu iemeslu dēļ kopš 2023. gada decembra, kad to pieņēma Pārstāvju palāta. Baltais nams nesen pat apsvēra iespēju embargo noteikt ar prezidenta rīkojumu, tādējādi paātrinot atteikšanos no Krievijas urāna, ziņo aģentūra Bloomberg.
Aizliegums stāsies spēkā 90 dienas pēc likuma stāšanās spēkā. Tomēr Tirdzniecības ministrijai ir tiesības izņēmuma kārtā pilnībā atļaut Krievijas urāna importu pārejas periodā līdz 2027. gadam ieskaitot. Ministrija bija iecerējusi pakāpeniski samazināt atļauto iepirkumu apjomu - no 578,9 kg 2023. gadā līdz 459,1 kg 2027. gadā, t. i., par 21 %.
Taču ASV Kodolenerģētikas institūts, nozares profesionālā asociācija, šā gada sākumā atbalstīja pilnīgu aizliegumu jau šogad. Savukārt Lielbritānijas un Nīderlandes uzņēmuma Urenco, kas ir lielākais Rietumu urāna bagātināšanas uzņēmums, izpilddirektors Boriss Šihts sacīja, ka tas ir spējīgs pilnībā aizstāt Krievijas piegādes: “Īstermiņā nav nekādu ierobežojumu Krievijas materiālu aizstāšanai Rietumu pasaulē. To vienkārši nav. Tirgum ir vajadzīga lielāka neatkarība un, protams, skaidras vadlīnijas no iestāžu puses. ASV ierosinātie tiesību akti palīdzēs to panākt”.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)