Video ⟩ Gruzijā turpinās protesti pret "ārvalstu aģentu" likumu

Gruzijā notiek masveidīgi protesti pret valdību kopš 9.aprīļa, kad valdošā partija "Gruzijas sapnis" atkārtoti iesniedza parlamentā šī likuma projektu. Tas notika gadu pēc tam, kad tā protestu dēļ bija spiesta atcelt gandrīz identisku priekšlikumu.

Eiropas Savienība (ES) nosodīja policijas rīcību iepriekšējā naktī, kad tā izmantoja asaru gāzi un gumijas lodes pret protestētājiem.

🇬🇪 A massive turnout at #NoToRussianLaw protest after the brutal dispersal of peaceful protest. I couldn't fully record how many people are here. #Georgia pic.twitter.com/CxEYLa2Wbf

— Medea Ivaniadze (@medeaivan) May 1, 2024

Massive Protests are taking place tonight for a Second Night in the Georgian Capital of Tbilisi, following the Approval by Georgia’s Parliament earlier today of the Second Reading for the “Foreign Agent” Bill by a Vote of 83-23; this Bill which is seem by many as Russian-Inspired… pic.twitter.com/sLaaF01z8P

— OSINTdefender (@sentdefender) May 1, 2024

Parlamentā otrajā lasījumā šodien par likumprojektu nobalsoja 83 deputāti, bet pret balsoja 23. "Gruzijas sapnis" paziņojis, ka vēlas panākt likumprojekta parakstīšanu līdz maija vidum. Lai likumprojekts kļūtu par likumu, tas jāizskata parlamentam trīs lasījumos un tas jāparaksta valsts prezidentei. Trešais balsojums parlamentā gaidāms tuvākajās dienās.

Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili ir paziņojusi, ka neparakstīs šo likumprojektu, ja parlaments to apstiprinās. Valdošajai partijai tomēr ir pietiekami daudz deputātu parlamentā, lai pārvarētu prezidentes veto.

Likums paredzētu, ka nevalstiskajām un plašsaziņas līdzekļu organizācijām, kas saņem vairāk nekā 20% ārvalstu finansējuma, būtu jāreģistrējas kā organizācijām, kas "darbojas ārvalsts interesēs". Šī frāze ir vienīgā atšķirība salīdzinājumā ar pagājušajā gadā atsaukto projektu, kurā bija teikts, ka attiecīgajām grupām jāreģistrējas kā "ārvalstu ietekmes aģentiem".

Likumprojekta pretinieki dēvē to par "Krievijas likumu" un apgalvo, ka likuma pieņemšana kavētu Gruzijai realizēt savu mērķi pievienoties Eiropas Savienībai (ES), kas pagājušajā gadā piešķīra valstij sen kāroto kandidātvalsts statusu.

ES ir aicinājusi Tbilisi nepieņemt šo likumprojektu, norādot, ka tas ir pretrunā demokrātiskajām reformām, kas valstij jāveic, lai virzītos uz dalību ES. Eiropadomes prezidents Šarls Mišels norādījis, ka likumprojekts attālina Gruziju no ES, nevis pietuvina tai.