Valsts valodas zināšanas būs jāapliecina plašākam Krievijas pilsoņu lokam (5)

Ārvalstnieku likums paredzēja, ka pastāvīgās uzturēšanās atļaujas varēja saņemt tie ārvalstnieki, kuriem 1992.gada 1.jūlijā dzīvesvieta bija Latvijā un kuri bija reģistrēti iedzīvotāju reģistrā. Šis likums zaudēja spēku 2003.gada 1.maijā līdz ar Imigrācijas likuma spēkā stāšanos. Daudzi no viņiem ir Krievijas militārie pensionāri un viņu ģimenes locekļi, iepriekš norādījuši Ārlietu ministrijas pārstāvji. 3650 personas ir Krievijas Federācijas pilsoņi, norādījusi Iekšlietu ministrija.

Mainīt Krievijas pilsoņu līdzšinējo uzturēšanās kārtību Latvijā nepieciešams, lai stiprinātu valsts iekšējo drošību, spēcinātu latviešu valodas pozīcijas, kā arī veicinātu iekļautību un piederību Latvijai to ārvalstu pilsoņu vidū, kas uzturas mūsu valstī ilgtermiņā, uzsvēruši likumprojekta autori.

Izmaiņas paredz, ka šiem Krievijas pilsoņiem pastāvīgās uzturēšanās atļaujas būs derīgas līdz nākamā gada 15.maijam, ja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) līdz 2025.gada 30.aprīlim nebūs saņemti nepieciešamie dokumenti Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai.

Savukārt līdz nākamā gada 15.septembrim uzturēšanās atļaujas būs derīgas tiem, kuriem ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai būs nepieciešams apliecinājums par valsts valodas apguvi. Tas paredzēts, ja līdz 2025.gada 1.maijam būs saņemta informācija par to, ka šī persona vismaz vienu reizi ir kārtojusi valsts valodas prasmes pārbaudi un šai personai noteikta atkārtota pārbaude, bet PMLP līdz nākamā gada 31.augustam nav saņemti nepieciešamie dokumenti ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai.

Jaunās prasības attieksies uz aptuveni 5000 Krievijas pilsoņiem, norādījuši Iekšlietu ministrijas pārstāvji. Plānots, ka valodas zināšanas, tāpat kā līdz šim, tiks prasītas personām vecumā līdz 75 gadiem.

Paredzēts, ka šajā laikā Krievijas pilsoņiem būs tiesības uz nodarbinātību bez ierobežojumiem, kā arī tiesības saņemt līdzšinējos valsts nodrošinātos pakalpojumus, tostarp pensijas un pabalstus, ja personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā.

Pērn septembrī Saeima pieņēma Imigrācijas likuma grozījumus, kas paredzēja, ka Krievijas pilsoņi, kuri bija pieteikušies, taču nebija sekmīgi nokārtojuši valsts valodas pārbaudi vai nebija to kārtojuši attaisnojošu iemeslu dēļ, var saņemt uzturēšanās atļauju uz laiku līdz diviem gadiem. Tas neattiecās uz tiem Krievijas pilsoņiem, kuri pastāvīgās uzturēšanās atļaujas ieguvuši saskaņā ar tā saukto ārvalstnieku likumu un kuriem līdz šim neprasīja valodas zināšanas.

Lai izmaiņas Imigrācijas likumā stātos spēkā, tās vēl otrajā un trešajā lasījumā jāatbalsta Saeimai.