Latvijas Saeima šonedēļ galīgajā lasījumā apstiprināja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas palielina naudas sodus par ļoti rupjiem atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem, proti, gadījumos, kad ātrums tiek pārsniegts par vairāk nekā 60 kilometriem stundā. Šādu sodu efektivitāte ir atkarīga no daudziem faktoriem, tostarp no tā, cik stingri un efektīvi sodi tiek īstenoti. Pagājušajā nedēļā Briselē publiskotie statistika dati tomēr liecina, ka Eiropas Savienībai kopumā diez vai izdosies sasniegt pirms pieciem gadiem nosprausto mērķi līdz 2030.gadam uz pusi samazināt satiksmes negadījumos bojā gājušo skaitu.

Pēc Saeimas apstiprinātajiem grozījumiem likumā tagad noteikts, ka par ātruma pārsniegšanu no 61 līdz 70 kilometriem stundā ar mopēdiem, motocikliem, vieglajiem automobiļiem un kravas auto, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, transportlīdzekļa vadītājam turpmāk varēs piespriest naudas sodu no 720 līdz 960 eiro (pašlaik - no 360 līdz 480 eiro) un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu uz deviņiem mēnešiem.

Cik efektīvi jaunie sodi uzlabos satiksmes drošību, pašlaik var tikai minēt, jo šim nolūkam bieži vien nepieciešami plašāki pasākumi, ieskaitot labāku ceļu infrastruktūru, izglītību un izpratni par drošu braukšanu, efektīvāku policijas kontroli un atbilstošu sodu sistēmu, kas balstīta ne tikai uz naudas sodu apmēru, bet arī uz izglītošanu un citiem preventīviem pasākumiem.

Daži piemēri ir apliecinājuši, ka stingri sodi var palīdzēt samazināt pārkāpumu līmeni, jo cilvēki var būt mazāk gatavi riskēt ar lielākiem sodiem. Tomēr citās situācijās ir vērojama tikai īslaicīga ietekme.