"Naudas ir tik, cik ir..." Šādu frāzi valsts budžeta kontekstā dzirdam, šķiet, katru gadu. Vajadzības tikai pieaug, visās nozarēs ir ilgstoši nerisinātas problēmas, bet nu atkal esam nonākuši uz sliekšņa, kad nodokļu iekasēšanas plāns nepildās kā gribētos un tiek biedēts ar taupības pasākumiem. TVNET+ skaidro, kā valdība plāno situāciju risināt un vai tam ilgtermiņā būs ietekme uz mūsu maciņiem.

Pēdējās dienās izskanējušas vairākas ne pārāk iepriecinošas ziņas par valsts ekonomikas attīstību. Budžeta ieņēmumi nepildās kā plānots, kā arī nākamā gada budžetā pašlaik jau iezīmējas iztrūkums jeb "negatīva fiskālā telpa" 275 miljonu eiro apmērā.

Otro problēmu Finanšu ministrija piedāvā risināt, palielinot atļauto strukturālā deficīta slieksni no 0,5% līdz 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), vienlaikus atsakoties no turpmākas vienreizējo izdevumu koncepcijas.

Droši vien ne vienam vien ir radies jautājums, kas par zvēru ir "strukturālais deficīts" un ko tā palielināšana mainīs?

Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka savulaik skaidrojusi, ka "strukturālais deficīts atšķirībā no parasta budžeta deficīta nav saistīts ar ekonomikas stāvokli, bet gan ar valdības pieņemtajiem lēmumiem, kā arī objektīvi notiekošajām izmaiņām, piemēram, iedzīvotāju skaita izmaiņām."

Vārdu sakot, tas palīdz novērtēt, cik kvalitatīvi tiek plānots ikgadējais valsts budžets un cik daudz to ietekmē pēkšņi "vienreizējie pasākumi". 

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde TVNET+ atzīst, ka Latvijā vienreizējo pasākumu interpretācija līdz šim ir bijusi ļoti plaša, pēdējos gados sedzot gan pensiju reformu, gan pandēmijas izdevumus, enerģijas cenas pieauguma mazināšanas pasākumus, atbalstu bēgļiem no Ukrainas, aizsardzības izdevumus u.c."

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X