"Gazprom" publisko jaunākos finanšu rezultātus; tos vērtē kā "katastrofālus" (7)

2023. gada rezultāti liecina, ka Krievijas gāzes gigants pērn ticis pie savā vēsturē lielākajiem zaudējumiem – 629 miljardi rubļu (6,27 miljardi eiro).

“Gazprom” gadu ar zaudējumiem noslēdzis vien otro reizi savā vēsturē. Iepriekšējā reize bija 1999. gadā. Toreiz gan zaudējumi bija astoņas reizes mazāki – ap 79 miljardiem rubļu.

Krievijas Augstākās ekonomikas skolas profesors Jevgeņijs Kogans norāda, ka ““Gazprom” rezultāti ir katastrofāli vāji. Kompānijas ienesīgums ir krities par 27%, vājinājušies ir arī citi svarīgi rādītāji. Vēl jo vairāk – 2023. gadā “Gazprom” saskārās arī ar operacionālajiem zaudējumiem – izdevumi par 364 miljardiem rubļu (3,68 miljardiem eiro) pārsnieguši peļņu.”

Operacionālajā līmenī “Gazprom” cietusi zaudējumus jau piecos ceturkšņos pēc kārtas. Viens no galvenajiem iemesliem ir gāzes eksporta segmenta ļoti vājais sniegums.

Pagājušajā gadā “Gazprom” eksportēja vien 69 miljardus kubikmetru gāzes, kas ir zemākais rādītājs kopš 1985. gada. Salīdzinot ar 2022. gadu, gāzes eksporta apjoms samazinājies par trešdaļu, bet salīdzinot ar pirmskara līmeni – pat trīskārt. Piegādes Eiropai sarukušas līdz 28 miljardiem kubikmetru, kas ir 1970. gadu otrās puses līmenis.

“Gazprom” gāzes ieguves rādītāji bijuši 404 miljardi kubikmetru, kas ir zemākais rādītājs 34 gadu laikā.

No 2023. gada atskaites ir skaidrs, ka Ķīnas tirgus pagaidām nespēj “Gazprom” kompensēt Eiropas tirgu zaudēšanu.

Pērn “Gazprom” piegādāja Ķīnai 23 miljardus kubikmetru gāzes caur 2019. gadā atklāto gāzes cauruļvadu “Sila Sibiri”. Šogad eksports uz Ķīnu varētu pieaugt līdz 28 miljardiem kubikmetru, kas kompensēs tikai vienu piektdaļu no agrākā piegāžu apjoma Eiropas Savienībai, kas bija vidēji ap 150 miljardiem kubikmetru gāzes.

Savukārt Krievijas diktatora Vladimira Putina aicinājums Ķīnai uzbūvēt vēl vienu gāzes cauruļvadu “Sila Sibiri 2” un palielināt gāzes eksportu uz Ķīnu līdz 100 miljardiem kubikmetru gāzes ik gadu. Pagaidām šis aicinājums Ķīnā nav radis dzirdīgas ausis, jo Ķīna pati nevēlas ieguldīt līdzekļus jaunā cauruļvada būvniecībā, piedāvājot Krievijai pašai pilnībā finansēt miljardiem dolāru vērto projektu. Tāpat Ķīna arī pieprasa lielas atlaides gāzei, vēsta “The South China Morning Post”, atsaucoties uz dažādiem avotiem.

“Līdz 2025. gadam “Gazprom” var zaudēt vēl ap triljonu rubļu (ap 10 miljardiem eiro), zaudējot ienākumus, palielinoties nodokļu slogam un saglabājoties nepieciešamībai veikt gazifikāciju Krievijas reģionos,” novembrī teica Krievijas Valsts domes enerģētikas komitejas priekšsēdētājs Pāvels Zavaļnijs. Pēc viņa vārdiem, “eksporta “Gazprom” vairs nebūs, bet visi izdevumi saglabāsies”.

Lai saglabātu kompānijas finanšu balansu pozitīvu, varasiestādes strauji palielina gāzes tarifus Krievijas iedzīvotājiem. No 2024. gada jūlija tie palielināsies par 11,2%, bet no 2025 gada jūlija – vēl par 8,2%. Kopumā pēdējo divu gadu laikā gāzes tarifs Krievijas iedzīvotājiem būs palielinājies par 20%, bet kopš pirmskara laikiem – par 34%.