Dzīvojot un pastaigājoties pa kādu Rīgas vai jebkuras citas pilsētas rajonu, tu redzi ne tikai cilvēkus un namus, bet tādu kā milzīgu, dzīvu organismu, kuram piemīt savs raksturs un ar kuru tev agri vai vēlu izveidojas intīmas attiecības. Lūk, Klusais centrs, milzu krustojums tajā, ar kuru es esmu izkarojis nebeidzamas cīņas. Lūk, nami, kurus, pateicoties šīm cīņām, esmu iepazinis.  

Tūliņ, tūliņ savu atklāšanu piedzīvos fotoalbums "Pastaiga pa skaisto Rīgu", ko, tiesa, jau tagad ir iespējams iegādāties grāmatnīcās. Vienā no grāmatā iekļautajām fotogrāfijām redzams it kā ne pārāk lepns mūra dzīvojamais īres nams Klusajā centrā. Tikai retajam zināms, ka tam blakus atrodas "luksoforu boss", kas cilvēkiem mēdz laupīt jaunību...

Klusais centrs jau sen vairs nav tik kluss. No vienas puses reiz brikšņiem un graustiem aizaugusī Andrejosta nu vismaz vasaras sezonā kļuvusi par milzīgu skaļruni pie Klusā centra auss, kamēr Rūpniecības iela pārvērtusies par ātrgaitas šoseju tiem, kuri mēro ceļu uz Sarkandaugavu un tālāk. Turpat arī Skanstes apkaime, kur sacēlušies Manhetenas cienīgi debesskrāpji, bet Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs joprojām tikai aklajiem. Alberta iela un citas, par laimi, joprojām pilnas ar skaistiem jūgendstila namiem un tūristiem, kamēr padomju modernisma paraugs Elizabetes ielā 2 joprojām tukšs un bēdīgs – pat pēc Rītupa pazušanas un brīnumainās atkaluzrašanās.

Komentāri (1)
CopyLinkedIn Draugiem X