Noskaties ⟩ Atsāks diskusijas par mediķu disciplināratbildību ētikas pārkāpumu gadījumos

Jāatgādina, ka diskusijas par šo jautājumu sākās pirms vairāk nekā diviem gadiem, kad atklājās, ka institūcijas ilgstoši pēc būtības nereaģēja uz vairāku pacientu sūdzībām par imunologu Jevgēņiju Ņikiforenko, kuru tagad tiesā par seksuālu vardarbību pret pacientēm. Tas lika domāt ne vien par konkrētā gadījuma kļūdām, bet par vispārēju sistēmas robu labošanu. Veselības inspekcijā strādāja darba grupa un Saeima solīja ātras izmaiņas. Taču, kad ažiotāža noplaka, noplaka arī rīcība. Un lai arī pacientu tiesību jautājumi tika apspriesti, daudz kas tā arī palika tikai priekšlikumu mapē, kuru bija sagatavojusi Veselības inspekcija.

Viens no ierosinājumiem paredzēja noteikt pienākumu pacientu sūdzības pieņemt un izskatīt jau pašās ārstniecības iestādēs. Tas Veselības inspekcijas ieskatā būtu bijis jānosaka ne vien pacientu tiesību likumā, bet arī Ārstniecības likumā, taču šobrīd vai un kā to darīt, atkarīgs no katras atsevišķās iestādes. Un pat ja iestādēs to formāli dara, ne vienmēr tas ir zināms pacientiem.

“Inspekcija regulāri pie tā strādā, apmeklē veselības aprūpes iestādes, tiekas ar iestāžu vadību un akcentē šos jautājumus, ka tas ir jādara nopietni sistēmiski un sistemātiski. Kā – tas ir saistīts ar konkrēto iestādi, tās izmēru, vai tas ir atsevišķs cilvēks, bet jebkurā gadījumā, pacientam ir jābūt skaidrai bildei, skaidrai ceļa kartei, kur un kā viņš var iet,”

skaidroja Veselības inspekcijas Kvalitātes un risku vadības nodaļas vadītājs Arnis Bluķis.

Tomēr nopietnākus mērus attiecībā pret konkrētiem mediķiem, īpaši – ja viņi ir vairāku ārstniecības iestāžu darbinieki, slimnīca nevar pieņemt. Un te būtu jāsāk darboties citam jau pirms dieviem gadiem piesauktajam mehānismam – ārstu disciplināratbildībai ētikas pārkāpumu gadījumos, pat ar iespējamu sertifikāta anulēšanu, ko toreiz rosināja Latvija Ārstu biedrība (LĀB). Tagad jautājums atkal aktualizēts.

LĀB juriste Elita Vīksne stāsta, ka aktīvāk diskusijas notikušas martā. “Un esam pienākuši pie secinājuma, ka tas obligāti ir vajadzīgs. Bet lielais jautājums ir finanses,” viņa sacīja. Proti, finansējums būtu vajadzīgs komisijai, kas veiks šo darbu. Disciplināratbildību vērtētu gan pēc pacientu, gan Veselības inspekcijas, gan ārstniecības iestāžu ierosinājuma. Vēl gan ir diskusijas, kā disciplināratbildība par ētikas pārkāpumiem varētu izpausties, kā arī – vai izvērtēšanu uzticētu vienai vai vairākām institūcijām, taču galējo variantu – sertifikāta anulēšanu, kas bija piedāvājumā, vairs īsti neizskatot. To neatbalsta Veselības ministrija, jo mērķis esot novērst profesionālos pārkāpumus, nevis liegt profesionālo darbību. Tā vietā varētu būt noteikti pienākumi, kas jāveic, piemēram, papildu apmācības. To pieņem arī ārstu biedrībā.

Veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) līdz šim nebija lietas kursā par notiekošajām sarunām, taču atzina, ka tam pievērsīsies aktīvāk. Viņš atzina, ka process nav tik raits, kā vajadzētu, taču pacientu tiesību aizsardzību viņš esot nolicis kā vienu no prioritātēm, bet kopā arī ar ārstu tiesību aizsardzību.

“Un es negribētu ar vienu pusi vairāk nekā otru. Lai var balansēt, lai būtu tiesības aizstāvēties, un par šiem diviem jautājumiem es arī runāšu ar tieslietu ministri, un viņa arī palīdzēs, kā mēs varam ātrāk virzīsies uz priekšu,”

sacīja Abu Meri. Veselības ministrija ar to saistīto likumprojektu Ministru kabinetā plānojot iesniegt līdz šī gada beigām.