Viņš norādīja, ka ne jau Brisele garantēs Latvijas drošību. Ijabs uzsvēra, ka jādomā par to, kā motivēt pārējās Eiropas valstis ieguldīt savā drošībā un palielināt aizsardzības budžetus. Politiķis akcentēja, ka EP par to ir daudz runāts, bet dalībvalstis bijušas "diezgan izvairīgas".
"Ja Latvijā mēs domājam par to, kā aizsardzībai 2027.gadā atvēlēt 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), Polija jau patlaban aizsardzībai atvēl 4% no IKP, turpretim Vācija ir tik tikko sasniegusi 2% no IKP. Tad ir jādomā, kā ar "pātagas un cukurgraudiņu" politiku motivēt dalībvalstis ieguldīt savā drošībā un aizsardzībā," teica eiroparlamentārietis.
Viņš norādīja, ka Eiropas Investīciju banka līdz šim tikusi uzlūkota kā Eiropas Komisijas "kabatas banka", kas lielākoties finansē zaļus projektus. Pēc Ijaba domām, patlaban prioritāte ir izmainīt Eiropas Investīciju bankas profilu, lai tā varētu atbalstīt arī aizsardzības projektus. Vēl viens jautājums ir par to, vai aizsardzības izdevumi būtu ierēķināmi kopējos budžeta deficīta griestos.
"Piemēram, vai mēs drīkstam aizņemties, lai stiprinātu valsts bruņotos spēkus un mūsu aizsardzības spējas. Tā ir nozīmīga diskusija. Es domāju, ka par to ir jārunā, jo Eiropa ļoti ilgu laiku ir baudījusi tā dēvēto "miera dividendi". Mēs esam ievērojami samazinājuši aizsardzības budžetus. Tur mēs varam, protams, rādīt ar pirkstu uz Vāciju vai Luksemburgu, bet arī Latvijā pirms 12 gadiem aizsardzības budžets bija mazāks par 1% no IKP," uzsvēra politiķis.
Viņš norādīja, ka "miera dividende" ir beigusies, ir strauji jāiet tajā virzienā, lai atjaunotu savas aizsardzības spējas, tostarp arī aizņemoties. Ijaba ieskatā tās ir ekonomiski nozīmīgas lietas, kuras būtu jāapspriež nākamajam EP cerībā, ka mainīsies domāšana, saprotot, ka ES nav pilnībā civila organizācija, kas nodarbojas tikai ar subsīdijām un regulēšanu, bet ka tai ir jābūt noteiktai lēmumos arī attiecībā uz kopējām aizsardzības spējām.