/nginx/o/2024/05/07/16054035t1h40c9.jpg)
Eiropas Savienības valstis vienojušās nodot 90% ienākumu no Krievijas iesaldētajiem aktīviem Ukrainas aizsardzībai, paziņoja Vācijas kanclers Olafs Šolcs. Pēc viņa vārdiem, runa ir par “nozīmīgu summu, vairākiem miljardiem dolāru gadā”. Turklāt Ukrainai nebūs pienākuma par šiem līdzekļiem iegādāties ieročus no Eiropas.
Šolcs piebilda, ka vienošanās ir noslēguma stadijā. Vienošanās ļaus jau vasarā palielināt Eiropas Savienības saistības pret Ukrainu par trīs miljardiem eiro, kopējam palīdzības apjomam palielinoties līdz 16 miljardiem, sacīja Eiropas Savienības ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni.
Iepriekš Eiropas diplomātijas vadītājs Žuzeps Borels ierosināja Eiropas Savienības valstīm izmantot 90% no Krievijas aktīvu peļņas, lai iegādātos ieročus un lādiņus Kijivas atbalstam, bet pārējos 10% novirzīt ES budžetam, lai investētu Ukrainas militārajā rūpniecībā.
Pirms tam Borels atgādināja, ka daļa naudas no aktīviem ir jānovirza Kijivai, lai Ukraina varētu pati ražot militāro produkciju atbilstoši savām vajadzībām. “Tas ļaus ekonomēt un samazināt transportēšanas izdevumus, kā arī izvairīties no piegāžu pārtraukumiem,” skaidroja viņš.
Aprīļa beigās Beļģijas finanšu ministrs Vinsents van Pētegems paziņoja, ka Eiropas Savienība ir tuvu, lai panāktu politisku vienošanos par īpašu nodokli peļņai Krievijas aktīviem. Spēkā šis nodoklis varētu stāties jau 1. jūlijā.
Kopumā kopš 2022. gada februāra G7 valstis ir iesaldējušas aptuveni 300 miljardus eiro vērtas Krievijas Centrālās bankas rezerves, no kurām 208 miljardi atrodas Eiropas Savienībā, galvenokārt Beļģijas depozitārijā “Euroclear”. 2023. gadā Krievijas aktīvi Eiropai sniedza 4,33 miljardu eiro peļņu. 2024. gada pirmajā ceturksnī šis rādītājs jau ir 1,566 miljardi eiro.
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)