Jaunu dzīvokļu deficīts gaidāms tuvāko divu līdz trīs gadu laikā, norāda eksperts (1)

Nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas "Colliers" dati rāda, ka pirmreizējā tirgū Rīgā un Pierīgā pašlaik iegādei pieejami 1725 vidējās un ekonomiskās klases dzīvokļi, kuros iespējams ievākties uzreiz, savukārt vēl 2950 pieejamā segmenta dzīvokļu ir būvniecības vai plānošanas stadijā.

Ekša atzīst, ka ekspluatācijā nodoto mājokļu skaits ir diezgan liels. Tirgū vairākus gadus nav bijis tik plašs pabeigto dzīvokļu piedāvājums, līdz ar to pircējiem šī situācija ir izdevīga, jo beidzot iespējams fiziski apskatīt, izstaigāt un iegādāties tieši tādu mājokli, kādu gribas. To apstiprina arī "Bonava Latvija" pārdošanas statistika - pašreiz lielākā daļa darījumu notiek tieši ar pabeigtajiem dzīvokļiem.

"No otras puses, lielākā daļa pieejamo dzīvokļu atrodas lokācijās, kas pircējiem var patikt, bet var arī nepatikt, un pārējie pabeigtie mājokļi būtībā ir nelieli gandrīz iztirgotu projektu atlikumi, kas izbārstīti pa visu Rīgu un Pierīgu," skaidro Ekša.

Kā atklāj "Colliers Baltic" Izpētes un konsultāciju nodaļas vadītāja Agija Vērdiņa, vidējais reģistrētais darījums par dzīvokli jaunbūvē 2023.gadā bija 152 000 eiro, salīdzinot ar 131 000 eiro 2022.gadā. Savukārt renovēto projektu segmentā attīstītāji ir pārgājuši uz dzīvokļu pārdošanu bez iekšējās apdares, tādējādi ļaujot saglabāt zemākas pārdošanas cenas. Šo izmaiņu rezultātā vidējais darījums saglabājies nemainīgs - ap 100 000 eiro.

Vērdiņa informē, ka no visiem Rīgā pabeigtajiem un nepārdotajiem dzīvokļiem visvairāk - 570 jauni dzīvokļi - ir pieejami centrā, bet 440 dzīvokļi - viena attīstītāja projektā Juglā. Tomēr, vērtējot pieprasījuma un piedāvājuma attiecības, vislielākais piedāvājums ir Dreiliņos, kur uz katru jauno dzīvokli pretendē divi potenciālie pircēji, savukārt intensīvākais pieprasījums ir daudzu iecienītajos mikrorajonos - Purvciemā ar 37 cilvēkiem uz vienu jaunu dzīvokli un Imantā ar 24 potenciālajiem iemītniekiem katrā jaunajā dzīvoklī. Salīdzinājumam - Rīgas centrā pieprasījums ir 10 cilvēki uz vienu jaunu dzīvokli.

"Kopumā var novērot, ka mazāks pieprasījums ir tajos Rīgas rajonos, kur notiek intensīva jauno projektu attīstība, attiecīgi piedāvājums ir lielāks. Taču jāsecina arī, ka cilvēki joprojām labprāt izvēlas tās apkaimes, kas viņiem ir pazīstamas, atrodas tuvu centram un ir viegli sasniedzamas ar sabiedrisko transportu," informē Vērdiņa.

Ekšas ieskatā paredzams, ka turpmākajos divos, trīs gados nekustamā īpašuma tirgu būtiski ietekmēs mājokļu attīstītāju iegādāto zemesgabalu apjoma kritums, kas pieredzēts līdz ar karu Ukrainā un EURIBOR pieaugumu.

Process no attīstītāja lēmuma pieņemšanas par jauna projekta uzsākšanu un zemesgabala iegādi līdz gatavu dzīvokļu pabeigšanai parasti ilgst vairākus gadus, un šajā laikā daudz kas var notikt, skaidro Ekša. Ņemot vērā gan ģeopolitisko, gan finansiālo situāciju, darījumu aktivitāte gatavo dzīvokļu segmentā ir mazinājusies, liekot attīstītājiem būt piesadzīgiem un pārskatīt savas nākotnes ieceres. Būvniecības apjoma kritums nākotnē noteikti atspoguļosies jauno mājokļu piedāvājumā un, visticamāk, arī dzīvokļu cenās, uzskata Ekša.

Tā kā 2020. un 2021.gadā bija vērojams liels pieprasījums pēc dzīvokļiem pirmreizējā tirgū, 2023.gadā notika būtisks tirgum pievienoto dzīvokļu skaita pieaugums. Tomēr pērn reģistrēto pārdošanas darījumu skaits jauno dzīvokļu tirgū ir samazinājies par 6%, salīdzinot ar 2022.gadu. Savukārt pērn reģistrētā vidējā darījuma cena uzrādīja stabilu ikmēneša pieaugumu, reģistrēto darījumu kvadrātmetra cenai salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinoties vidēji par 14%. Līdz ar to kopējais pārdošanas apjoms jauno dzīvokļu tirgū pērn sasniedza 305 miljonus eiro, kas ir par 5% vairāk nekā 2022.gadā.

Ekša secina, ka pērnā gada otrajā pusē attīstītāji ar dažādām akcijām un īpašajiem piedāvājumiem ļoti veicināja jauno mājokļu pieejamību. Iegādājoties dzīvokli, pircēji varēja tikt gan pie bezmaksas autostāvvietas vai virtuves iekārtas, gan dzīvot gadu vai divus, nemaksājot par komunālajiem pakalpojumiem. Tāda pretimnākšana skaidrojama ar strauji kāpjošajām aizdevumu procentu likmēm. Nesagaidot ātru un jūtamu atbalstu no komercbankām, attīstītāji darīja visu, lai EURIBOR ietekmi jauno mājokļu pircējiem kompensētu.

"Tas, vai attīstītāju pretimnākšana būs vērojama arī šogad, atkarīgs no dažādiem faktoriem, tomēr ļoti ticams, ka jau tuvākajā laikā daļa īpašo piedāvājumu varētu tikt atcelti. Lēnais jaunu projektu attīstības temps nozīmē, ka jau drīzumā jauno mājokļu piedāvājums atkal varētu sākt sarukt, bet cenas, pieprasījumam pārspējot piedāvājumu, - augt," uzskata Ekša.

Jau ziņots, ka "Bonava Latvija" 2022.gadā strādāja ar 35,349 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 7,1% mazāk nekā 2021.gadā, bet uzņēmuma peļņa samazinājās par 7,5% un bija 4,998 miljoni eiro. Uzņēmuma finanšu dati par 2023.gadu vēl nav publiskoti.

"Bonava Latvija" īsteno gan ekonomiskā, gan biznesa segmenta mājokļu attīstīšanu, būvniecību un pārdošanu Rīgā.

"Bonava Latvija" mātesuzņēmums "Bonava" ir viens no lielākajiem nekustamo īpašumu attīstītājiem Ziemeļeiropā. Kompānija strādā Vācijā, Zviedrijā, Somijā, Dānijā, Norvēģijā, Sanktpēterburgā, Igaunijā, Lietuvā un Latvijā, 2022.gadā sasniedzot apgrozījumu 1,48 miljardu eiro apmērā. "Bonava" akcijas kotē "Nasdaq" biržā Stokholmā.