"Mūsu mērķis Skābekļa festivāla laikā ir identificēt pacientus, kuriem ir nepieciešami papildu izmeklējumi un padziļināta konsultācija, piemēram, pie pneimonologa. Ja šādi pacienti būs, sniegsim viņiem informāciju par konsultāciju un izmeklējumu iespējām Stradiņa slimnīcas Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centrā vai dienas stacionārā," informē Kravale.
Pulmonālās hipertensijas sākotnējās pazīmes ir nespecifiskas un līdzinās citām sirds un plaušu slimībām. Tas ir elpas trūkums un aizdusa slodzes laikā, hronisks nogurums, sāpes krūtīs, sirdsklauves, bet, slimībai progresējot pievienojas daudz manāmāki simptomi - ģīboņi, zilgana lūpu un nagu krāsa un samazinās slodzes tolerance. Diagnosticēta novēloti, slimība rada neatgriezeniskas izmaiņas plaušu artērijās un sirdī ar izteikti augstu mirstību.
PSKUS Reto slimību kabineta vadītājs, kardiologs Andris Skride atzīst, ka slimībai ir daudz apakštipu un katram ir citāds ārstēšanas veids. Trombemboliskas plaušu hipertensijas gadījumā ir ieviesta jauna ārstēšanas metode - balona pulmonālā angioplastija, citām slimības formām pieejama medikamentoza terapija. Tomēr, neskatoties uz pieejamo ārstēšanu, slimība nereti progresē un nepieciešams izstrādāt arvien jaunas ārstēšanas metodes.
"Latvija ir kļuvusi par nozīmīgu pētniecības centru jaunu medikamentu izstrādē tieši plaušu hipertensijas jomā. Diemžēl ļoti nozīmīga ārstēšanas metode - plaušu transplantācija - mūsu valstī šobrīd nav pieejama, tāpēc jāturpina darbs, lai tas mainītos," viņš pauž.
Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem Latvijā 2023.gada nogalē bija reģistrēti 232 pacienti ar dažādu reto tipu plaušu hipertensiju, tai skaitā ar pulmonālo arteriālo hipertensiju 118 pacienti, hronisko trombembolisko plaušu hipertensiju 44, idiopātisko pulmonālo arteriālo hipertensiju 37, ar pulmonālo hipertensiju saistībā ar iedzimtu sirdskaiti - 19 pacienti.