Lai gan virsrakstos dominē skandāli, kultūru kari un draudi demokrātijai, lielākās problēmas šajā supervēlēšanu gadā galu galā ir saistītas ar ekonomikas politiku. 

Visā pasaulē pieaug populistiskais nacionālisms, ko bieži vien uz varu virza autoritāri līderi. Tomēr neoliberālajai ortodoksijai – valdības darbinieku skaita samazināšanai, nodokļu samazināšanai, ierobežojumu atcelšanai –, kas pirms aptuveni 40 gadiem nostiprinājās Rietumos, bija paredzēts stiprināt demokrātiju, nevis to vājināt. Kas nogāja greizi?

Daļa atbildes ir saistīta ar ekonomiku: neoliberālisms vienkārši nesniedza to, ko solīja. Amerikas Savienotajās Valstīs un citās attīstītajās valstīs, kas to pieņēma, reālais (pēc inflācijas koriģētais) ienākumu pieaugums uz vienu iedzīvotāju no 1980. gada līdz Covid-19 pandēmijai bija par 40 % mazāks nekā iepriekšējos 30 gados. 

Komentāri (1)
CopyLinkedIn Draugiem X