Valdība atbalsta Rēzeknes domes atlaišanu

Plānots, ka ar šo likumu Saeima atlaidīs Rēzeknes domi, ņemot vērā, ka tā ir pieļāvusi "Likuma par budžetu un finanšu vadību", likuma "Par pašvaldību budžetiem" un Pašvaldību likuma pārkāpumus, nenodrošinot likumos noteikto funkciju izpildi un neievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) norāda, ka dome demonstrējusi sistemātisku nekompetenci un veikusi apzināti prettiesiskas darbības, kas saistītas ar pašvaldības 2023.gada budžeta izstrādi, pieņemšanu un izpildi, kā arī 2024.gada budžeta izstrādi un pieņemšanu.

Pārraugošās valsts pārvaldes institūcijas nav guvušas pārliecību, ka pašvaldības finanšu situācija pie esošās domes varētu mainīties. Tas apdraudot pašvaldības autonomo funkciju izpildi un administrācijas darbības nodrošināšanu.

Likumprojekts paredz pašvaldībā iecelt pagaidu administrāciju. Tās vadītāja būtu bijusī Uzņēmuma reģistra vadītāja, juriste Guna Puce, bet viņas vietnieki - Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rektore, ekonomikas zinātņu doktore Iveta Mietule un bijušais Rīgas būvvaldes vadītājs Jānis Belkovskis.

Pagaidu administrācijas sastāvs izvēlēts, ņemot vērā viņu iepriekšējo pieredzi darbā valsts pārvaldē, reputāciju un izglītību, skaidro VARAM. Viņi varēs savienot savus amatus ar esošajiem amatiem citās institūcijās.

Saskaņā ar likumprojektu pagaidu administrācijas vadītājas mēnešalga varētu būt 5 064 eiro, bet vietniekiem - 4341 eiro.

Likums vēl jāpieņem Saeimai. Saeima likumprojektu skatīs 9.maija sēdē.

Paredzēts, ka tas stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

Kā šodien preses konferencē pēc valdības sēdes norādīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV), tikai tad, kad Rēzeknes pašvaldībā sāks darboties pagaidu administrācija, būšot iespējams saprast, kas pašvaldībā notiek ar budžetu.

Līdz šim Rēzeknes pašvaldība Finanšu ministrijai vienā situācijā iesniegusi vienu, otrā - citu informāciju.

Ministrei arī neesot pārliecības, ka ar pašlaik pieņemto budžetu pašvaldība spēs iztikt līdz gada beigām, līdz ar to pagaidu administrācijai būs jāveic budžeta sabalansēšana, lai varētu saņemt valsts aizdevumu finanšu situācijas stabilizēšanai.

Kopā ar šiem grozījumiem akceptēti grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā, kas ļaus pēc Rēzeknes vietvaras atlaišanas pilsētā nerīkot pašvaldības ārkārtas vēlēšanas.

Pašlaik likums paredz,- ja Saeima ir pieņēmusi likumu par domes atlaišanu un līdz kārtējām domes vēlēšanām palikuši mazāk nekā 24 mēneši, bet vairāk nekā deviņi mēneši, domi ievēlē uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru termiņu.

Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā ļaus likumos par domes atlaišanu noteikt citādāku rīcību.

Kā ziņots, iepriekšējā Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča ("Kopā Latvijai") vadībā pilsēta nonāca smagās ekonomiskās grūtībās, vairs nespējot pildīt savas finanšu saistības. 2023.gada rudenī Rēzeknes pilsētā tika konstatēti finanšu pārkāpumi, kas noveda pie nespējas segt finanšu saistības. Šādos apstākļos vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Bartaševiču atstādināja no amata. Viņš savu atstādināšanu ir apstrīdējis tiesā.

Rēzeknes domes priekšsēdētājs tika atstādināts par būtiskiem un sistemātiskiem pārkāpumiem, vadot domes darbu un atbildot par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību. Attiecīgie pārkāpumi, kā arī tas, ka domes priekšsēdētājs nav sniedzis faktos balstītu, patiesu, salīdzināmu, saprotamu un pilnīgu informāciju par pašvaldības finansiālo stāvokli un par pašvaldības budžeta sagatavošanu un izpildi, apliecinājuši domes priekšsēdētāja nespēju pildīt savus pienākumus.

"Kopā Latvijai" sākotnēji centās panākt Rēzeknes domes atlaišanu un ārkārtas vēlēšanas, taču no valdības puses attiecīgi soļi nesekoja, tā vietā faktiski piespiežot Rēzeknes domes valdošo koalīciju tomēr pieņemt sabalansētu 2024.gada budžetu un ievēlēt jaunu domes priekšsēdētāju.