Klāt 9. maijs, kad uz lielās Eirovīzijas skatuves jau 24. reizi kāps Latvijas pārstāvis. Kopumā Eirovīzija, kas ir viens no lielākajiem notikumiem kultūras dzīvē visā pasaulē, norisināsies 68. reizi. Mūsdienās dalība Eirovīzijā ir visai padārgs prieks. Viena no Eirovīzijas galvenajām iezīmēm ir tā, ka tās uzvarētājs rīko šo pasākumu nākamajā gadā. Un tas, savukārt, ir ļoti dārgs prieks.

Mūsdienās Eirovīzija ir izaugusi par ļoti apjomīgu notikumu, kas piesaista milzīgu auditoriju. Pagājušā gada Eirovīzija piesaistīja 162 miljonu cilvēku lielu auditoriju 38 Eiropas tirgos, savukārt 15,6 miljoni cilvēku sekoja līdzi konkursam interneta platformās “YouTube” un “TikTok”.

Piemēram, pērnā gada Eirovīzija. Liverpūles pilsētas dome lika galdā 2 miljonus mārciņu, un aptuveni tikpat – arī Liverpūles reģionālā pašvaldība. Vēl aptuveni 4-6 miljonus eiro sniedz EBU, un vēl aptuveni 10 miljonus mārciņu pievienoja Lielbritānijas valdība, palīdzot BBC rīkot konkursu. Tomēr tas nav viss. Katrai no dalībvalstīm (pērn tās bija 37) ir jāmaksā dalības maksa, tādējādi visas valstis kopā samaksāja ap pieciem miljoniem mārciņu (ap 5,8 miljoniem eiro).

Mazākām valstīm šāda mēroga konkursa rīkošana faktiski līdzinās “mini olimpisko spēļu” rīkošanai, jo ir nepieciešams ne tikai nodrošināt augstu standartu norises vietu, bet arī atbilstošu infrastruktūru un drošības līmeni (kā tas pērn bija attiecībā pret Ukrainas pārstāvjiem un šogad – pret Izraēlas).

Pagājušajā gadā 37 Eirovīzijas dalībvalstis ar dalības maksu nodrošināja ap 5,8 miljoniem eiro, kas tika novirzīti šī pasākuma rīkošanai. Inflācija skāra arī Eirovīziju, un dalībvalstīm tika pacelta maksa par Eirovīzijas konkursa licences iegādi. Precīza summa par šīs licences summu Latvijai netiek atklāta, taču LTV pērn ziņoja, ka “Sudden Lights” uzstāšanās Eirovīzijā izmaksāja 166 tūkstošus eiro, kas Latvijai ir vēsturiski lielākā maksa par dalību šajā konkursā. Taču ar licences iegādi nekas nebeidzas, jo katrai dalībvalstij vēl vajag...

Komentāri (1)
CopyLinkedIn Draugiem X