Nacionālā apvienība nosoda Kultūras ministrijas izstrādātos "imigrācijas palielināšanas plānus" (4)

KM ir sagatavojusi un nodevusi apspriešanai Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plānu 2024.-2027.gadam, "lai nodrošinātu nacionālas, solidāras, atvērtas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstību, īstenojot Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam noteiktos rīcības virzienus - nacionālā identitāte un piederība, demokrātijas kultūra un iekļaujošs pilsoniskums un integrācija".

Kā norāda ministrijā, saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāns paredz rīcību visos pārvaldes līmeņos - nacionālajā, reģionālajā un vietējā. Plānā noteiktie uzdevumi ir vērsti uz to, lai saliedētas sabiedrības politikas īstenošanas rezultātā tiktu veicināta nacionālās identitātes un piederības sajūtas nostiprināšanās, iekļaujošas līdzdalības un pilsonisko zināšanu līmeņa paaugstināšanās, tiktu stiprināta kvalitatīva un droša demokrātiskās līdzdalības un informācijas telpa, veicināta Latvijā dzīvojošo ārvalstu pilsoņu līdzdalība sabiedrībā, kā arī mazinātos negatīvos stereotipos balstīta attieksme pret dažādām sabiedrības grupām.

NA akcentē, ka Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plānā 2024.-2027.gadam starp rezultatīvajiem rādītājiem norādīts, ka "plānots palielināt trešo valstu pilsoņu, kuri pirmreizēji ieguvuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, īpatsvaru no 1,1% 2019.gadā līdz 2,2% 2027.gadā".

Opozīcijas deputāti norāda, ka runa esot par "būtisku" imigrantu skaita pieaugumu Latvijā.

NA līderis Raivis Dzintars uzskata, ka esot ironiski, ka mērķis palielināt imigrāciju ierakstīts sadaļā par integrāciju, lai gan svešas kultūras iedzīvotāju pieaugums nozīmējot tieši pretējo: sabiedrības sašķeltību un drošības stāvokļa pasliktināšanos.

"Eiropas valstu pieredze liecina, ka ārvalstnieku masveida integrācija nestrādā pat valstīs, kurās pamattautai ir ievērojami lielāks īpatsvars nekā Latvijā. Mūsu zeme okupācijas rezultātā jau piedzīvojusi katastrofālu pamattautas īpatsvara sarukumu, līdz ar to šādi eksperimenti būtu klajā pretrunā latviskas un vienotas sabiedrības mērķim," norāda Dzintars.

Opozīcijas partija sola par šo jautājumu prasīt skaidrojumus kultūras ministrei Agnesei Loginai (P) un pārējiem valdības partiju pārstāvjiem.

NA aicina pilsonisko sabiedrību būt aktīviem un izmantot iespējas plāna sabiedriskajā apspriešanā paust nepārprotamu vēstījumu, ka jebkāda jaunas imigrācijas paplašināšana Latvijā ir nepieļaujama. Opozīcijas deputātu ieskatā, Latvijas valsts izveidošanas mērķis ir nodrošināt latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu cauri laikiem.

Kā aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijā (KM), plāns ir sagatavots, lai nodrošinātu Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam, kā arī Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam noteikto mērķu un uzdevumu izpildi.

"Visi šī plāna rīcības virzieni, tajā skaitā ārvalstnieku integrācija, ir definēti pamatnostādnēs. Šis plāns tikai nosaka konkrētas aktivitātes rīcības virzienu īstenošanai. Lielākā daļa aktivitāšu tika iekļautas jau Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plānā 2022.-2023.gadam," uzsver KM.

Tāpat KM skaidro, ka plānā minēts nevis jauno imigrantu skaits, bet gan to imigrantu skaits, kuri piesakās un sekmīgi kvalificējas ilgtermiņa uzturēšanās statusam Latvijā. KM norāda, ka rādītāji ir profesionālu pētnieku prognoze, kas, analizējot datus, izteikta 2020.gadā, un ir iekļauti Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam.

"Kā redzams no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) statistikas, šis skaits ir nemainīgi zems, kas var nozīmēt, ka trešo valstu pilsoņi nevēlas uzturēties Latvijā ilgstoši vai nevar šeit iekļauties, tajā skaitā nepietiekamā integrācijas atbalsta dēļ," atzīmē KM.

PMLP tīmekļvietnē norādīts, ka 2021.gadā izsniegtas 595 pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, 2022.gadā - 714, 2023.gadā - 786.