Šodienas redaktors:
Jānis Tereško

Kāpostos atrastie bērni Martai 16 gados bija aborts, jo tad tas šķita "ātrākais un vieglākais risinājums" (1)

"Kā jauna 15 gadus veca meitene es iemīlējos vienā klasesbiedrā. Viņš kļuva par manas būtības centru, es tikai viņa dēļ gribēju dzīvot!" Šis ir Martas (vārds mainīts) stāsts. Pirmā mīlestība, zaudēta nevainība un neplānota grūtniecība, kurai bija nepieciešams ātrs un viegls risinājums.

Projekta "Kāpostos atrastie bērni" mērķis ir vērst uzmanību, cik ļoti svarīga ir bērnu un jauniešu izglītošana par seksuālo un reproduktīvo veselību, kā arī ar reāliem pieredzes stāstiem izgaismot, kā klājies meitenēm, kas ir palikušas stāvoklī vai dzemdējušas līdz pilngadības sasniegšanai. Intervijās tiek atklāts, ar kādām grūtībām viņas ir saskārušās, būdamas nepilngadīgās māmiņas, un kāda atbalsta viņām trūcis.

"Es drebēju no aukstuma un uztraukuma"

Sargājot Martas privātumu - sievietes vārds ir mainīts. "Šis ir mans stāsts par pusaudžu grūtniecību, par ko reti kura sieviete grib atklāti runāt. Tas bija pirms aptuveni 20 gadiem, tas notika februārī," savu pieredzi atklāj Marta.

"Es sēdēju uzgaidāmajā telpā kopā ar vēl kādām 8 vai 9 citām sievietēm," Marta senos notikumus atceras vēl aizvien.

"Visbiežāk mūsu visu acu skatieni nekrustojās, jo mēs visas skatījāmies kaut kur tukšumā. Atceros, ka tā uzgaidāmā telpa šķita ļoti tumša un drēgna. (..)

Es apkārt ar acīm meklēju, cik daudz ir vīriešu šajā telpā un tie bija kādi divi vai trīs, kas sēdēja kopā ar savām draudzenēm vai sievām. Mans draugs nebija ar mani. (..)"

"Es sapratu, ka nekas vairs nebūs tā kā bija līdz šim"

Marta 15 gadu vecumā iemīlējās savā klasesbiedrā, puisim pret viņu arī bijušas siltas jūtas. Abu jauniešu attiecības sākušās nevainīgi - jautras tikšanās, mīļuma pilni apskāvieni un skūpsti.

"Ja nemaldos tā bija vasara no 10. uz 11. klasi, kad es zaudēju nevainību... Ja godīgi pēc tam es vairs nekad nebiju tāda pati, kāda biju pirms tam. (..) Mūsu kopā pavadītais laiks arī izmainījās, mūsu randiņi vairs nebija tik jautri un nevainīgi. Es sapratu, ka nekas vairs nebūs tā kā bija līdz šim."

Sieviete min, ka par grūtniecības iespējamību viņa aizdomājusies tajā mirklī, kad sākušas kavēties mēnešreizes. Par laimi Martai bija ļoti labas attiecības ar savu mammu un viņa atklāja tieši mammai savas aizdomas par grūtniecību. Mamma viņai ieteica apmeklēt ginekologu.

Sieviete min, ka viņa nevienā mirklī nebija pieļāvusi domu, ka varētu paturēt bērnu.

Pirmais grūtniecības tests bijis negatīvs, taču rīta nelabumi kļuvuši tikai intensīvāki, klīnikā veiktā pārbaude apliecināja grūtniecību. "Es atceros tās emocijas - man likās, ka zeme man zem kājām ir pazudusi. Es neko nespēju uztvert ar skaidru prātu.

Protams, ir pagājis ilgs laiks, un no atmiņas daudz kas ir pagaisis, bet es atceros dažas no frāzēm, ko man klīnikā teica: "Mēs varam palīdzēt tev ar tavu problēmu, mēs garantējam anonimitāti - nevienam par to nekas nav jāzina." Un tie vārdi laikam ir rezonējuši man dvēselē.

Kā es jau minēju, ir pagājuši ļoti daudzi gadi, un es vēl aizvien atceros to. "Mēs varam palīdzēt tikt galā ar tavu problēmu. Nevienam par to nekas nav jāzina...""

Sieviete tikai tagad ar pieauguša cilvēka prātu ir sapratusi, cik maz viņa pirms tam ir zinājusi par to, ko nozīmē būt stāvoklī, kā arī viņa neatceras, ka kāds ar viņu būtu runājis par iespēju laist pasaulē bērnu un kādas ir adopcijas iespējas. "Tāpat man neviens pirms tam nepastāstīja, kādas veselības problēmas var piemeklēt pēc aborta veikšanas. (..)

Ja es būtu zinājusi, ka arī tik mazā vecumā ir iespējams dzirdēt augļa sirdsdarbību... Varbūt es būtu pārdomājusi savu izvēli."

"Ātrs un viegls risinājums"

Marta atzīst, ka viņa vēl aizvien pārdzīvo un nožēlo savu izvēli, bet arī stāsta, ka viss, ko viņa tobrīd gribēja, bija "ātrs un viegls risinājums". "Es jutos apmaldījusies un viss, ko es gribēju, bija pēc iespējas ātrāk tikt atpakaļ uz ceļa. (..) Mani mērķi tajā laikā bija pabeigt vidusskolu, turpināt iegūt izglītību studējot. Un es neredzēju, kā es to varu sasniegt, audzinot bērnu.

Un, protams, ka manam draugam bija vienalga... Ne gluži vienalga, bet viņš zināja, ka es vēlos taisīt abortu, un viņš arī neprotestēja. Neilgi pēc tam viņš mani arī pameta. Pie mūsu šķiršanās viņš vainoja savus vecākus, jo, lūk, viņi esot teikuši, ka mēs nedrīkstam būt kopā."

"Es zinu, ka arī mūsdienās abortu skaits tostarp nepilngadīgu meiteņu vidū ir pietiekami augsts," saka Marta, "tāpēc tām sievietēm un arī meitenēm, kuras ir neplānoti palikušas stāvoklī, es gribu ieteikt apdomāties... Tevī tomēr aug cilvēks. Protams, katrs ir savas laimes kalējs, un visas situācijas ir ļoti atšķirīgas."

Kādas emocionālas sekas var būt pēc aborta?

Daudzām sievietēm grūtniecības pārtraukšana var būt ļoti traumatisks dzīves notikums. Šādos gadījumos ir iespējams piedzīvot virkni emocionālu pārdzīvojumu.

Daži cilvēki var justies atviegloti, jo ir izdarījuši pareizo izvēli un rīkojušies, lai atrisinātu sarežģītu situāciju, savukārt citas var izjust dažādas negatīvas emocijas.

Reliģiskā pārliecība, nestabilas attiecības ar otru pusi vai ģimeni un sociālā stigmatizācija var arī apgrūtināt turpmāku socializēšanos. Īpaši, ja indivīdam nav nevienas uzticības personas, ar ko atklāti runāt par notikušo.

Depresija vai sēras?

Plānota grūtniecības pārtraukšana var tāpat izraisīt skumjas, kas atgādina depresijas simptomus - skumjas, nožēla vai pat izmisums.

Ja sajūtas ar laiku pakāpeniski uzlabojas, maz ticams, ka sēras pāraugs depresijā. Tomēr pārdzīvojumi, kas saglabājas vai pasliktinās, var liecināt par depresiju, un ir svarīgi meklēt palīdzību.

Ikvienam, kurš piedzīvo emocionālas ciešanas pēc grūtniecības pārtraukšanas, var būt noderīgi meklēt ģimenes, draugu un psiholoģisku atbalstu. Tas var palīdzēt novērst bēdu un skumju sajūtu pāraugšanu depresijā.

Pirms lēmuma pieņemšanas par grūtniecības pārtraukšanu 2019. gada pētījumi liecina, ka ir ieteicams:

  • runāt ar savu uzticības personu, izsverot visas iespējas;
  • konsultēties ar ārstu un uzdot pēc iespējas vairāk jautājumu;
  • nepakļauties līdzcilvēku spiedienam darīt to, ko persona nevēlas darīt, neatkarīgi no tā, vai tā ir grūtniecības pārtraukšana vai turpināšana.

Grūtniecības pārtraukšana var ietvert arī dažādus fiziskus riskus, tāpat kā jebkura cita medicīniska vai ķirurģiska procedūra. Tāpēc, lai samazinātu kaitējuma risku, ir ļoti svarīgi meklēt ārstēšanos drošticamā iestādē pie kvalificētiem un pieredzējušiem speciālistiem.

Ir daudz iemeslu, kāpēc cilvēkam var būt nepieciešams aborts. Atkarībā no iemesliem un situācijas indivīdi piedzīvos dažādas emocijas neatkarīgi no viņu galīgā lēmuma.

Foto: MAF logo

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Kāpostos atrastie bērni" saturu atbild TVNET GRUPA.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu