Roberta Metsola: Aizstāviet Eiropas Savienību. Veidojiet to. Esiet tā. Balsojiet!

EP priekšsēdētājas komentārs
Raksta foto
Foto: DPA/Scanpix, Shutterstock, TVNET kolāža

Šajās dienās līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kas Latvijā notiks 8. jūnijā, ir palicis vairs tikai viens mēnesis. Tās ir lielākā daudznacionālās demokrātijas izpausme pasaulē. Tās ir uzskatāmas par izvēles, virziena un atbildības brīdi.

Tomēr pēdējo mēnešu laikā mēs arvien vairāk uzzinām par tiem, kuri nevēlas, lai mēs gūtu panākumus.

Nepaiet ne nedēļa, lai dezinformācijas un propagandas izplatīšanā netiktu atmaskoti ļauni spēki, ārvalstu varas, tīmekļa vietnes un sociālo mediju konti.

Šie mēģinājumi graut mūsu demokrātiju un veidu, kā mēs Eiropā darbojamies – atklāti un ievērojot vārda brīvību, ir ārkārtīgi nopietni un satraucoši. Nav šaubu, ka mūsu kopīgajai reakcijai ir jābūt atbilstošai.

Mēs zinām, ka ir spēki, kuri jau Eiropas Parlamenta - Eiropas Savienības - eksistenci uztver kā draudu. Tādi, kas uztver autokrātiju kā atbildi.

Tādi, kas darīs visu iespējamo, lai grautu mūsu demokrātiskos procesus, pārpludinātu mūsu kanālus ar propagandu vai pat neslēpti manipulētu. Tie, kuri sēj šaubas – pat par mūsu demokrātiskajiem procesiem un vēlēšanu rezultātiem.

Tāpēc šo vēlēšanu nozīmi nevar pārvērtēt. Gadā, kad ceturtā daļa pasaules iedzīvotāju dosies pie vēlēšanu urnām un kad vairāk cilvēku dzīvo ārpus demokrātijas nekā demokrātijā, mums ir kolektīva atbildība iestāties par savu dzīvesveidu. Cīnīties pret tiem, kas cenšas graut, un kritiski vētīt to, ko redzam un lasām, jo īpaši tiešsaistē.

Mēs to darām, sakot to, ko domājam, un rīkojoties godīgi. Šīs vēlēšanas ir svarīgas. Tava balss arī izšķirs to, kurā virzienā Eiropa dosies nākamajos piecos gados. Ievēlētie Eiropas Parlamenta deputāti pārstāvēs jūs un jūsu valsti Eiropas Savienībā, un viņi pieņems tiesību aktus un politiku migrācijas, drošības un klimata jomā, kas mūs visus ietekmēs ikdienā. Tā arī ir demokrātijas apliecināšana praksē, un labākais veids, kā to aizsargāt, ir balsošana.

Demokrātija nav pašsaprotama. Iepriekšējām paaudzēm bija par to jācīnās. Šomēnes mēs atzīmējām 20. gadadienu kopš 2004. gada Eiropas Savienības paplašināšanās. Joprojām ir liela tās Eiropas daļa, kur cilvēki atceras dzīvi totalitārās sabiedrībās bez balsstiesībām.

9. maijs — Eiropas diena — ir diena, kurā ir jāatceras 1950. gads un jāsmeļas iedvesma no idejas par Eiropas brīvības un tiesību kopienas veidošanu.

Eiropa, kurā karš ir neiedomājams un materiāli neiespējams, tā Eiropa, balstoties uz kuru, mēs sapņojam un veidojam iespējas, kuru pamatā ir brīvības, tiesiskuma un demokrātijas pamatvērtības.

Eiropas dienā, vienu mēnesi pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, es aicinu vairāk nekā 350 miljonus eiropiešu, kuriem ir tiesības balsot, uzņemties atbildību un piedalīties vienā no lielākajām demokrātiskajām izpausmēm pasaulē:

Neuztveriet Eiropu kā kaut ko pašsaprotamu. Aizstāviet to. Veidojiet to. Esiet tā. Balsojiet!

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu