Jūnijā būs par vēlu: 5 dārza darbi, kas noteikti jāpaveic maijā

Savest kārtībā zālienu

Pat viscītīgāk koptajam zālienam ik pa laikam nepieciešama pamatīgāka uzpucēšana – vertikulēšana un aerācija. Vertikulēšana ir augsnes virskārtas retināšana un zāliena iztīrīšana no atmirušās, nopļautās zāles, sūnām, skujām un lapām. Aerācija ir dziļāka augsnes apstrāde, kuras laikā tiek uzirdināta sablīvējusies zeme, lai zāles saknēm labāk piekļūtu skābeklis.

Vertikulēšanu un aerāciju ieteicams veikt pavasarī, kad nokusis sniegs un augsnes virskārta nožuvusi – parasti sākot no aprīļa līdz maija beigām.

Aerācija un vertikulēšana jāveic divos virzienos. Vispirms iziet vienā virzienā, tad savāc izkasīto zāli. Tad iet vēlreiz – krusteniski, atkal savācot visu izkasīto. Ja nepieciešams, procedūru var atkārtot, līdz zelmenis ir tīrs. Pēc procedūrām savāc visu lieko – veco kūlu, zarus un saknes. Tad, ja nepieciešams, zālienu piesēj un mēslo ar ātrās iedarbības mēslojumu, kas satur slāpekli.

Maijā ir laiks atklāt arī pļaušanas sezonu, ielāgojot, ka labi mēslots un kopts zāliens jāpļauj vismaz reizi nedēļā.

Apstrādāt augļu kokus un krūmus

Lielāko daļu aktivitāšu, kas saistītas ar augļu un ogu un dekoratīvajiem kokiem un krūmiem, ieteicams paveikt agrā pavasarī. Ja nepaspēji jau aprīlī, tad zini, ka maijā ir nepieciešams augļu kokus un krūmus:

• aizsargāt no slimībām un kaitēkļiem;
• laistīt;
• mēslot;
• aizsargāt no sala;
• izgriezt sausos zarus.

Svarīgi ņemt vērā, ka darbus, kas saistīti ar koku un krūmu aizsardzību pret slimībām un kaitēkļiem, ir jāveic pirms vai pēc ziedēšanas. Vairums mūsdienīgo preparātu ir savstarpēji saderīgi, tāpēc laika ekonomijas nolūkos var veikt tikai vienu izsmidzināšanu, sajaucot fungicīdus un insekticīdus. Ja pēc augu apstrādes nolīst lietus, tā ir jāatkārto.

Pēc miglošanas kociņus ieteicams aptīt ar kukaiņu ķeramo lenti. Aptīta ap koka stumbru, līmjosta rada mehānisku barjeru kaitēkļiem, kuri rāpjas pa koku stumbriem augšup, lai pabeigtu savu dzīves ciklu. Kaitēkļi, mēģinot uzrāpties augšā, pielīp pie ūdens un aukstuma izturīgās līmlentes.

Pēc ziedēšanas ir laiks ķerties pie augļu koku un krūmu mēslošanas. Pavasarī šim nolūkam tradicionāli izmanto kādu no slāpekļa mēslojumiem.

Kā papildu uzturu augiem var izmantot arī kompleksos mēslojumus, kas paredzēti konkrētam nolūkam, piemēram, krūmmelleņu mēslošanai.

Maija karstajās dienās koki un krūmi noteikti ir jālaista – tas palīdzēs arī mēslojumam labāk paveikt savu darbu. Zona ap katru kociņu vai krūmu ir jānomulčē vai jāatjauno mulčas segums, lai aizsargātu saknes ne vien no nezālēm, bet arī no karstuma un palēninātu mitruma iztvaikošanu.

Maijā ir par vēlu veikt augļu koku un krūmu apgriešanu un formēšanu, bet vēl nav par vēlu izgriezt sausos zarus – tie ir jānogriež līdz pirmajam veselajam pumpuram.

Svarīgi ir arī savākt zem kokiem uzkrājušās lapas, zāli, zariņus un citas sausās augu atliekas, jo uz tām var būt pārziemojuši patogēni un kaitēkļi.

Labākai augļu nostiprināšanai maijā kokus un krūmus var apsmidzināt ar šim nolūkam paredzētiem preparātiem.

Latvijas mainīgajā pavasarī, kam raksturīgas salnas, ir svarīgi ziedošos augļu kokus un krūmus pasargāt no sala. Lai to izdarītu, var izmantot kūpināšanas vai izsmidzināšanas metodi.

Lai glābtu ziedošu dārzu, koki ir kārtīgi jāsalaista un temperatūras pazemināšanās priekšvakarā jānomiglo ar ūdeni, kas, temperatūrai pazeminoties, veidos ledus kārtiņu, pasargājot augļu aizmetņus.

Uzreiz pēc sala ledus garoziņu ieteicams noskalot ar ūdeni, neļaujot tai atkust patstāvīgi.

Stādīt, ravēt un mēslot zemenes

Populārākais zemeņu stādīšanas laiks ir tieši maija vidus, kaut gan speciālisti norāda, ka zemenes var stādīt no aprīļa līdz pat septembrim.

Pirms stādīšanas svarīga ir augsnes ielabošana, jo šīs ogas ir visai "ēdelīgas". Šim nolūkam vislabāk derēs organiskais mēslojums, lai vēlāk zemenes varētu mēslot tikai ar minerālmēsliem.

Ja zemeņu dobe stādīta kādā no iepriekšējiem gadiem, maijā ir pēdējais laiks pievērsties stādu apkopšanai. Liekot lietā grābekli ar elastīgiem zariem, cerus viegli pārgrābj, atbrīvojot no nokaltušajām daļām un pārziemojušiem kaitēkļiem. Kad zemenes zied, jāseko līdzi gaisa temperatūrai – ja naktī solītas salnas, ceri jāapsedz ar agroplēvi, dienas laikā to noņemot.

Salīdzinot ar lielāko daļu augu, zemenes ir jāmēslo mazāk. Īpaši jāuzmanās ar slāpekli saturošiem mēslojumiem, jo tad zemenājiem ogu ražas vietā var sakuplot lapas.

Izvēloties mēslojumu, jāņem vērā, ka zemenes ir jutīgas pret hloru un augstu sāļu koncentrāciju augsnē, tādēļ labākā izvēle būs fosforu un kāliju saturoši mēslojumi.

Parūpēties par puķu dobēm

Šis ir labākais laiks, lai pamodinātu savas puķu dobes. Ja tas nav paveikts jau aprīlī, vajadzētu atbrīvot visus sasegtos augus, piemēram, rozes. Noziedējušajām tulpēm jānogriež ziedkāti. Ja pavasaris ir sauss, puķu dobes ir jāsāk laistīt.

Daudzgadīgos augus maijā ir ieteicams pabarot ar slāpekli saturošu mēslojumu.

Maijā var dalīt un pārstādīt ziemcietes: hortenzijas, astilbes, hostas u.c. Viengadīgās un daudzgadīgās puķes, iesilstot augsnei, jau var sēt tieši dobēs. Droši var sēt puķuzirņus, amarantu, magones, kosmejas, rudzupuķes, cinnijas, asteres, kliņģerītes, saulespuķes, alises, rudbekijas, helēnijas un ehinacejas. Uz mēneša beigām ārā var izstādīt petūniju, lobēliju, verbēnu un citu puķu stādus, beidzot atbrīvojot no tiem mājokļa palodzes.

Sēt un stādīt dārzeņus un zaļumus

Šomēnes jāpaspēj iesēt lielāko daļu dārzeņu un pakāpeniski pārstādīt stādus uz pastāvīgu vietu dārzā.

Maija pirmajā pusē jau var sēt aukstumizturīgus kultūras: dilles, pētersīļus, redīsus, spinātus, salātus, zirņus, burkānus, kā arī pavasara ķiplokus.

Sīpolus ātrai ēšanai un loku ieguvei ārā var stādīt jau aprīļa sākumā, tiklīdz temperatūra pieturas virs +5 ºC. Tomēr sīpolu ražai ieteicams nogaidīt līdz brīdim, kad temperatūra ir stabili ap +10 ºC. Sīpolus var stādīt no aprīļa beigām līdz maija beigām.

Maija vidū jau var sākt domāt par kartupeļu stādīšanu, tikai jāielāgo, ka vidējā diennakts gaisa temperatūra kartupeļu stādīšanai 3 dienu laikā nedrīkst būt zemāka par +10 ºC.

Vēl nav par vēlu sēt kāpostus, turklāt maijā jebkura veida kāpostu stādus jau var droši izstādīt ārā.

Tuvāk maija vidum siltumnīcā var stādīt siltumu mīlošas kultūras: gurķus, tomātus, baklažānus, papriku. Šajā gadījumā ir vērts pievērst uzmanību laika apstākļiem – ja tiek prognozēts auksts laiks, stādīšanu labāk atlikt. Maija beigās visas šīs kultūras jau var stādīt arī atklātā laukā.

Mēneša beigās uzreiz dobēs var sēt bazilika, ķirbju, gurķu un cukīni sēklas un siltumnīcā pārstādīt arbūzu stādus.

Parasti lielākā daļa dārznieku ir pieraduši sēt bietes kopā ar burkāniem, bet šis sakņu dārzenis, salīdzinot ar burkāniem, ir lielāks siltummīlis, tāpēc biešu sēšanu labāk atstāt uz mēneša beigām.

Raksts tapis sadarbībā ar būvmateriālu veikalu "Kurši".