/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
Zināms, ka lielākais dzīvnieku bieds ir cilvēks. Tas pērtiķim atņem koku, bet tīģerim krūmu, tāpēc tiem nav kur dzīvot un nākas izmirt. Cilvēks arī zirneklim nolaupa kaktu, bet odam ausi, tāpēc nekas cits neatliek – jāizmirst. Lūk, Tasmanijas vilka vairs šaisaulē nav, jo tas koda cilvēka aitu un tika nošauts. Kur nu vēl Pireneju kalnu kaza, zelta krupis un baltknābja dzenis... Vai tagad kārta pienākusi kaunuma utij, kurai mājas draud laupīt žilete un karsts vasks?
Nesenajā vēsturē redzams, ka regulāri sabiedrībā ir uzpeldējušas pastiprinātas bažas par to, ka kaunuma utīm gals klāt, jo aizvien vairāk sieviešu un vīriešu izvēlas savu ūksta ērkuli nēsāt īsu vai arī atbrīvoties no tā pavisam – ar asas žiletes vai vaska palīdzību. Tomēr mazais, piemīlīgais “krabītis”, kā rādās, joprojām prot atrast pieklājīgu kaunuma mežu, kur glābties no klimata un vides pārmaiņām.
Lielākais satraukums par to, ka šie dzīvnieciņi izmirst, šķiet, norisinājās 2013. gadā, kad medijs “Bloomberg” publicēja biedējošu rakstu, ka brazīliešu stila bikini vaksācija draud iznīdēt kaunuma utis. Dažiem zinātniekiem nelāgi ap dūšu bija arī 2006. gadā, kad divas norūpējušās seksuālās veselības speciālistes Nikola Ārmstronga un Žanete Vilsone vēstulē ar nosaukumu “Vai brazīlietis nogalina kaunuma utis?” aprakstīja iespējamo saikni starp cilvēku skaitu, kuri vēršas viņu klīnikā ar kaunuma utu problēmu, un skūšanās un vaksācijas popularitātes pieaugumu.