Pēdējo pāris gadu laikā bieži esmu pieminējis, ka pandēmijas laiks lieliski izgaismoja pamuļķu daudzumu ne tikai globāli, bet arī Latvijā. Un tas ir nospiedošs vairākums nācijas. Sākumā gribējās ticēt, ka starp skolotājiem šādu cilvēku ir ievērojami mazāk, jo viņi taču tomēr pieder pie inteliģences. Vismaz tā taču vajadzētu būt, vai ne? Vai ne?! Turklāt viņi māca mūsu bērnus.

Bet izrādījās, ka tā tomēr nav. Arī milzīga daļa skolotāju izvēlējās ticēt nevis zinātnei, bet gan profesoram Jānim Pļaviņam un zinātņu doktoram Valentīnam Jeremejevam. Jau tajā laikā zemapziņā sēdēja tāda nepatīkama sajūta – ja šie cilvēki ir tik aprobežoti, tad ko tieši viņi var skolā censties sastāstīt manam bērnam?

Nesen uzdūros stāstam par to, pie kāda fenomenāla skolotāja uz kādu laiku bija izdevies tikt Ogres 1. vidusskolai. Vārdu sakot – ir tāda lieliska darba vidē balstītas pedagoģijas studiju programma “Mācītspēks”. Tā palīdz dažādu jomu profesionāļiem kļūt par vispārējās izglītības mācību priekšmetu skolotājiem, kuri vēlas strādāt pamatizglītībā un vidējā izglītībā.

Studijas jaunajiem skolotājiem ilgst divus gadus, un tas ir labs veids, kā piesaistīt darbam skolās dažādu nozaru speciālistus laikā, kad valstī sāk ievērojami trūkt skolotāju. Tātad tiešām vērtīga programma. Bet, lai cik laba būtu ideja un pati programma, tā nekad nebūs pasargāta no iespējas ieinteresēt arī īpašus cilvēkus. Un šis būs stāsts par kādu ļoti īpašu bijušo jauno skolotāju.

Sociālajos tīklos Jurita Krūma dalījusies ar kādu absolūti ārprātīgu stāstu par jauno skolotāju Armandu Bušu. Arī Armands bijis projekta “Mācībspēks” dalībnieks un, spriežot pēc internetā pieejamās informācijas, vismaz kādu laiku bijis skolotājs Ogrē, pasniedzot matemātiku 7. līdz 9. klašu skolēniem.

Komentāri (18)
CopyLinkedIn Draugiem X