Igaunija varētu finansēt lielu vienreizēju ieguldījumu valsts aizsardzībā uz iekšzemes aizņēmuma obligāciju rēķina. 1,6 miljardi eiro ir naudas summa, kas nepieciešama jau tagad, tādēļ jādomā, ar kādām investīciju metodēm vai finansēšanas avotiem to nosegt, pavēstījis Valsts aizsardzības veicināšanas fonda padomes priekšsēdētājs Tomass Lumans. Savukārt “Bigbank” galvenais ekonomists Rauls Īmets uzskata, ka valdība varētu piedāvāt mazajiem investoriem obligācijas ar 3,5% likmi gadā, kas segtu vismaz inflācijas izraisīto naudas vērtības kritumu.
Igaunijā apsver iespēju valsts aizsardzības stiprināšanai aizņemties naudu no iedzīvotājiem (2)
Pirms pāris nedēļām Igaunijas Aizsardzības ministrijas kanclers Kusti Salms radiostacijas “Vikerraadio” televīzijas raidījumā “Välistund” sacīja, ka valsts aizsardzībā steidzami jāiegulda vismaz 1,5 miljardi eiro, galvenokārt munīcijas iegādei. Ar līdzīgām aplēsēm nesen klajā nāca arī aizsardzības spēku vadītājs ģenerālis Martins Herems.
“Šodien cilvēku rokās ir gandrīz 12 miljardi [eiro],” sacīja Īmets, piebilstot, ka 35% no šiem līdzekļiem ir izvietoti termiņnoguldījumos. “Mēs runājam par summu aptuveni astoņu miljardu apmērā, ko varētu izmantot vismaz daļēji.” Viņš skaidroja, ka tā vietā, lai ļautu šai naudai atrasties dīkstāvē, valdība varētu piedāvāt obligācijas mazajiem investoriem.
“Ja naudu aizņemas no saviem iedzīvotājiem, tad procentu ienākumi paliek, tā sakot, mājās. Citā gadījumā šie ienākumi aiziet uz ārzemēm,”
piebilda Īmets.
Pēc Finanšu ministrijas Valsts kases nodaļas vadītāja Jano Lūrmesa teiktā, tas zināmā mērā palīdzētu atdzīvināt ekonomiku. Ministrija šogad plāno piedāvāt obligācijas privātajiem investoriem, taču ne tikai militāro izdevumu segšanai, kā ierosināja Īmets.
“Mēs, protams, mēģināsim šogad rīkot kaut kādu emisiju, kuras ietvaros Igaunijas iedzīvotājiem būtu vieglāk iegādāties Igaunijas obligācijas, taču par konkrētām detaļām runāt ir pāragri,” sacīja Lūrmess.
Nav arī skaidrs, cik daudz naudas šādā veidā var aizņemties.
“Februārī Slovēnija veica 250 miljonu eiro emisiju, kas arī bija paredzēta tikai privātajiem investoriem. Slovēnija ir nedaudz lielāka nekā Igaunija, taču šī skaitļu secība ir samērā labs salīdzinājums,” Igaunijas sabiedriskajam medijam ERR.EE sacīja Finanšu ministrijas pārstāvis.
Tomēr Igaunijas parlamenta finanšu komitejas loceklis Aivars Zērds šaubās, vai izdosies savākt šādu summu.
“Igaunijā ir nedaudz vairāk nekā 100 000 cilvēku, kuriem ir vērtspapīru konti. Lai iegādātos obligāciju, jums ir nepieciešams šāds konts. Ja salīdzinām ar Somiju, tad, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, mums varētu būt vairākas reizes vairāk vērtspapīru kontu. Es nebūtu tik optimistisks kā Rauls Īmets, ka mēs varētu piesaistīt 1,5 miljardus. Domāju, ka privātpersonu gadījumā mēs joprojām runājam par desmitiem miljonu,”
sacīja Zērds.
Valsts obligācijām ir ļoti zems risks, un tāpēc tās nesniedz investoriem lielus ienākumus, kas var arī samazināt interesi par tām. Vienlaikus Zērds norādīja: ja obligācijas tiek pārdotas tieši valsts aizsardzības stiprināšanai, tad tās var izraisīt patriotisku interesi.
“Pat ja mēs daļu parāda ietērpsim patriotiskā iepakojumā, no valsts finanšu viedokļa tas nozīmēs tādas pašas saistības un budžeta deficītu kā citos gadījumos,” sacīja Rīgikogu deputāts.
Tajā pašā laikā Zērds un Īmets piekrīt, ka aizsardzības obligācijas nav burvju nūjiņa, kas atrisinās visas valsts finanšu problēmas. Īmets uzsvēra, ka jāturpina izdevumu samazināšana un nodokļu reforma.
Laikraksts “Postimees” vēsta, ka vēl viena iespēja būtu ieviest valsts aizsardzības nodokli vai segt izmaksas no valsts budžeta, taču problēma slēpjas faktā, ka ieguldījumi jāveic šodien un tagad.
Lai Igaunija izdzīvotu iespējamā militārajā konfliktā, jau pašā agresijas sākumā ir jāiznīcina zināma daļa ienaidnieka spēku, un munīcija ir nepieciešama pēc iespējas ātrāk, nevis pēc diviem, trim vai četriem gadiem.
Lai gan Aizsardzības spēku virspavēlnieks Martins Herems tiek kritizēts par izteikumiem, ka Igaunija var uzvarēt nākamajā karā, it kā tas būtu augstprātīgs un, pēc dažu domām, nereāls viedoklis, patiesībā šāda kritika liecinot par cilvēku biklumu un atturību.
Aplūkojot Ukrainā notiekošo, ir daudz ko mācīties, mēs ļoti skaidri redzam, ka par atslēgas vārdu ir kļuvusi munīcija, raksta “Postimees”. Tas ir īpaši svarīgi pašā agresijas sākumā. Gan mums, gan mūsu sabiedrotajiem tās trūkst. Un potenciālais agresors to ļoti labi zina. Krievijas saražotā munīcija pašlaik ievērojami pārsniedz visās NATO valstīs saražotās un uzkrātās munīcijas daudzumu. Tāpēc, lai aizstāvētu Igauniju, ir jāiegulda līdzekļi munīcijā tagad un nekavējoties. Un visātrākais veids, kā to izdarīt, neapšaubāmi ir ņemt aizdevumu.