Pirms sestdien gaidāmo protesta akciju atsākšanās pret Gruzijas parlamentā virzīto “ārvalstu aģentu” likumprojektu opozicionāri un citi aktīvisti ir sākuši saņemt iebiedēšanas zvanus, pilsētas ielās ir izlīmēti “tautas ienaidnieku” plakāti, notiek titušku jeb algoto provokatoru uzbrukumi aktīvākajiem protestu dalībniekiem.

Pirms sestdien gaidāmās protesta akciju atsākšanās pret Gruzijas parlamentā virzīto “ārvalstu aģentu” likumprojektu opozicionāri un citi aktīvisti ir sākuši saņemt iebiedēšanas zvanus, pilsētas ielās ir izlīmēti “tautas ienaidnieku” plakāti, notiek titušku jeb algoto provokatoru uzbrukumi aktīvākajiem protestu dalībniekiem.

Valdība demonstrantu apspiešanai izmanto ūdens metējus un asaru gāzi. “Populus Rei” nevalstiskā fonda un “Deokupācijas kustības” vadītāja Lana Gvinjilia (Lana Ghvinjilia) intervijā TVNET stāsta par saņemtajiem draudu zvaniem un iemeslu, kāpēc pašreizējai Gruzijas valdībai ir tik svarīga par Krievijas likumu dēvētā “ārvalstu aģentu” likuma virzīšana.

Pagājušogad pēc milzīgiem protestiem, arestu veikšanas un vardarbības valdība atcēla “ārvalstu aģentu” likumprojekta virzīšanu. Decembrī Gruzija saņēma ES kandidātvalsts statusu, un tagad viņi ir nolēmuši atkal ķerties klāt pie likuma virzīšanas. Viņiem ir vairākums Parlamentā. Viņiem ir konstitucionālais vairākums. Tehniski viņi to var izdarīt. Varbūt jūsu parlamentā ir tāda pati procedūra - pie mums pastāv divu veidu tiesību aktu pieņemšana. Viens no tiem ir normālais - kad mēnesi vai divus mēnešus notiek diskusijas, tiek analizētas diskusijas ar ekspertiem, un tad trešajā mēnesī par to ir jābalso. Un ir vēl viena iespēja, kad valdība uzskata, ka kāds likums ir steidzams, un izmanto šo tā saukto steidzamības virzīšanas veidu. Diskusijas notiek tikai trīs dienas, un tad sākas balsošana. Pagājušajā gadā viņi nolēma to izdarīt paātrinātā ceļā, bet sākās lieli protesti un viņiem tas neizdevās.

Toreiz protestu, mītiņu un manifestāciju vadībā bija ne tik daudz politiskās partijas un politiskā opozīcija, bet vairāk pilsoniskā sabiedrība un jaunieši. Šobrīd ir tas pats stāsts. Tagad valdība nolēma iet ierasto likuma pieņemšanas ceļu bez steidzamības, viņi cer, ka protesti vienkārši izplēnēs. Cilvēki nogurs, nespēs būt ielās tik ilgu laiku, tagad ir arī Lieldienu brīvdienas.