VIDEO ⟩ Kaspars Simanovičs: Es nogrimu dzīves haosa okeānā. Likās, ka nomiršu...

"Uz kā turas pasaule? Mēs zinām, mēs nojaušam atbildi. Kā to zinu es? Apmēram pirms gada šajā pašā laikā es piedzīvoju vienu no lielākajiem līdzšinējās dzīves zaudējumiem. Vēl jo sāpīgāk to padarīja apstāklis, ka objektīvi raugoties tas bija daļēji iedomāts, iluzors zaudējums. Taču man tas tajā brīdī bija īsts un nav pat svarīgs notikušā saturs.

Svarīgs bija pats process. Tēlaini izsakoties, tas manā dzīvē bija augstākās kategorijas vētra. Viļņu augstums pārsniedza manas dzīves laivas garumu, un tā pārlūza uz pusēm.

Es nogrimu dzīves haosa okeānā. Un, kamēr grimu, es atklāju sev jaunu sāpju līmeni - skalā no 1 līdz 10 tas bija divpadsmit. Man likās, ka nomiršu. Un viss, kas notika ar mani, man šķita netaisnīgi.

Tajās pāris dienās es dzēru, smēķēju, raudāju, staigāju pa pilsētu n-tos kilometrus dienā... beigās meklēju arī psiholoģisku profesionālu palīdzību. 

Jūs noteikti gaidāt skaidrojumu tam, kas ar mani notika? Taču es to neteikšu, piedodiet. Jo, redziet, stāsts mums katram ir savs, bet sāpes mēs izdzīvojam ļoti līdzīgi. Un man jau liekas, ka šis manis sacītais jau ir pietiekami liela uzdrīkstēšanās.

Līdz ar to mēs šajā brīdī varam domāt katrs pats par sevi. Par savām sāpēm, saviem zaudējumiem. Esmu pārliecināts, katram mums ir šāda pieredze..

Atskatoties atpakaļ, es saprotu, ka viens pats pārāk ilgi es biju nesis pārāk smagas nastas. Un, kad uz mirkli liekas, ka kaut kas dzīvē varētu mainīties uz labo pusi, dzīve man uzkrāva tādu smagumu, kas mani salauza līdz galam... Un, ziniet, tas bija netaisnīgi. Cilvēkam nav tā jāmokās... nevienam nav tā jācieš, bet tā notiek," savu lekciju drosmīgi iesāk zināmais teologs, grāmatu autors Kaspars Simanovičs. 

Visu lekciju aicinām noskatīties video!

Skaties lekciju vairāk video: