Kopš pirmā Eirovīzijas dziesmu konkursa 1956. gadā ir pagājuši jau teju 70 gadi. Līdz šim "kronēti" 66 uzvarētāji, un šodien viņu pulkam pievienosies vēl kāds. Tomēr, kā zināms, ar uzvaru konkursā vien nepietiek, lai turpmākā karjera plauktu un zeltu. Aplūkosim, kuriem Eirovīzijas uzvarētājiem ir izdevies tikt uz zaļā zara un iekrāt lielāko kapitālu.

Eirovīzijas dziesmu konkurss izceļas ar to, ka uzvarētāja vienīgā oficiālā balva ir stikla trofeja 1950. gadu stila mikrofona formā un uzvarējušās dziesmas atskaņošana vēlreiz konkursa noslēgumā.

Un tas ir viss. Nekādas naudas balvas vai garantēta līguma ar starptautisku ierakstu kompāniju.

Līdz ar to varētu rasties jautājums, kāpēc mākslinieki tā sacenšas par kāpšanu uz Eirovīzijas skatuves. Atbilde, protams, nav tālu meklējama - tā ir iespēja parādīt sevi miljoniem Eirovīzijas skatītāju, tādējādi paverot ceļu karjeras attīstībai. Tāpat konkursa gaitā ir iespēja satikt citus industrijas pārstāvjus - gan producentus, gan komponistus utt. - ar kuriem pēcāk var sadarboties.

Aplūkosim, kuriem Eirovīzijas uzvarētājiem ir izdevies konkursa dotās iespējas izmantot vislabāk: