Kāpostos atrastie bērni ⟩ Katoļu baznīcas gūstā: Lietuvā veselības mācības skolotājus apmāca teologi (6)

Pati programma sastāv no vairākām daļām, kas ietver arī pirmās palīdzības sniegšanu, rīcību krīzes situācijās un tamlīdzīgi. Tās neapšaubāmi ir vērtīgas prasmes, taču tikai aptuveni 10% no visas programmas ir par seksualitāti un reproduktīvo veselību.

"Neviens pat nezina, cik daudzas mācību stundas tam ir paredzētas. Varētu būt, ka tikai viena nodarbība mēnesī. Tāpēc mēs neceram, ka ir gaidāmi kādi uzlabojumi Lietuvā," norāda Kuliešīte.

Ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācijas vadītāja arī izceļ, ka šobrīd ir izveidojusies kurioza situācija, jo gan biedrība, gan reliģiskās organizācijas ir pret seksuālās izglītības sadaļu dzīves prasmju programmā.

Vienīgā atšķirība ir tā, ka asociācija ir par modernāku un izzinošāku pieeju, kamēr reliģiskās organizācijas ir pret jebkādas sarunas veidošanu ar jauniešiem, kas varētu skart dzimumdzīves tematus.

"Tas joprojām ir konservatīvs saturs, bet viņiem vajag vēl konservatīvāku."

Uz jautājumu, vai šobrīd Lietuvas valdībā noris kādas diskusijas, vai tiek veidotas kādas iniciatīvas, lai uzlabotu situāciju, Kuliešīte atbild noraidoši: "Lietuvā ar to ir ļoti sena vēsture. Pirms 20 un arī 15 gadiem mums bija ļoti daudz organizāciju, kas bija pret seksuālo izglītību, bet mūsdienās situācija ir vēl daudz sliktāka, jo pieaugušo organizācijām aizvien vairāk pievienojas jauniešu biedrības, kas iestājas pret seksualitātes izprašanu jauniešu vidū, kā mēs to saprotam.

Un Katoļu baznīca turpina nostiprināt savas pozīcijas valstī, un tas turpina radīt dažāda rakstura šķēršļus modernas seksuālās un reproduktīvās veselības izglītības ieviešanai.

Viņi parlamentā izveidoja katoļu parlamentāriešu grupu, kas noliedz jebko, kas ir saistīts ar jauniešu izpratnes veidošanu par dzimumdzīvi. Tāpat viņi atbalsta dažādas jauniešu organizācijas, piemēram, reliģiskās jauniešu biedrības, kuru vērtības saskan ar katoļu baznīcu. Šo organizāciju vidū ietilpst arī daudzas vecāku organizācijas."

Kuliešīte norāda, ka tā esot cīņa ar vējdzirnavām, jo vēl aizvien valdībā un citās lemttiesīgās iestādēs augstos amatos sēžot konservatīvi un "fanātiski reliģiozi" cilvēki: "Tāpēc mums ir tāda situācija."

Lai pasniegtu dzīves prasmes skolēniem, jāiegūst izglītība Teoloģijas fakultātē

Kuliešīte norāda: lai varētu pasniegt skolēniem pērn pieņemto dzīves prasmju izglītības programmu, skolotājiem ir jāapgūst zināšanas par to Vītauta Dižā Universitātes Teoloģijas fakultātē. "Tas nav noslēpums, ka teoloģijā ir drīzāk regresīva, nevis progresīva uztvere par seksualitāti," min asociācijas vadītāja.

"Viņi nemāca par sieviešu un vīriešu līdztiesību, tāpat viņi nemāca par negatīviem stereotipiem. Viņu uzsvars ir uz tradicionālo ģimeni. (..)

Skolotāji nesaņem reālu un progresīvu apmācību. (..) Un tāpēc mēs nolēmām rakstīt atklātu vēstuli Izglītības ministrijai, lai pilnveidotu reproduktīvās veselības ceļveža saturu un iekļautu nepieciešamo. Mēs nezinām, kas notiks, bet mēs mēģināsim."

Ja salīdzina Lietuvas situāciju ar pārējām Eiropas Savienības valstīm seksuālās izglītības jomā, tad situācija ir bēdīga: "Kontracepcijai un informācijai par seksu jauniešiem ir jābūt pieejamai! Mūsu pusaudžiem nav reālas pieejas ne vienam, ne otram."

Kā labo valstu piemēru Kuliešīte min Lielbritāniju, kur kontracepcija un aborti jauniešiem ir pieejami bez maksas. "Un Rietumvalstīs dzimumaudzināšana ir ļoti augstā kvalitātē, pie mums tā ir tikai autiņos, ņemot vērā to, ka pat Lietuvas skolotājiem, kas gribētu un varētu pasniegt, nav iespējams iegūt atbilstošas apmācības.

Es gribu piebilst, ka viss ir atkarīgs ne tikai no vecākiem un organizācijām, bet arī no politiķiem un viņu politiskās gribas.

Mūsu valstī nav reproduktīvās veselības likuma vai programmas, un tāpēc reproduktīvā veselība un tiesības nav prioritātes valstī, un tāpēc mums ir tāda situācija. Tie attaisnojumi ir dažādi - nav naudas, ir citas prioritātes un tā tālāk. Reproduktīvā veselība pie mums [Lietuvā - red. piezīme] netiek atzīta pat Veselības ministrijā, tās stratēģiskajos plānos.

Es domāju, ka viņi [politiķi, atbildīgie - red. piezīme] baidās sākt par to runāt, jo tā ir neērta tēma, kas izraisīs atbalsi sabiedrībā jebkurā gadījumā, tāpēc viņi baidās sākt "kustināt šo tematu"."

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Kāpostos atrastie bērni" saturu atbild TVNET GRUPA.