/nginx/o/2022/01/19/14317465t1h6434.jpg)
Visu iepriekšējo nedēļu publiskajā telpā aktīvi tika apspriests jaunais “Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāns”. Vienu no tā mērķiem plaši nokritizēja nacionāli konservatīvā sabiedrības daļa – tas ir palielināt trešo valstu pilsoņu īpatsvaru, kas pirmreizēji ieguvuši uzturēšanās atļaujas, no 1,1% 2019. līdz 2,2% 2027. gadā. Diskusija sasniedza tādu mērogu, ka atbildīgajai par šo dokumentu — Kultūras ministrijai — bija jāpublicē atsevišķs paziņojums. Tajā iestāde apsūdzēja dažus komentētājus dezinformācijā un vēlreiz detalizēti izskaidroja, ko iecer sasniegt. Pēc tam sekoja vēl daži raksti ar detalizētu satura analīzi. Tāpēc šeit vēlos pievērst uzmanību citam aspektam — patiesi svarīga dokumenta apspriešanas līmenim un kvalitātei. Un, manuprāt, šis līmenis ir bīstami zems.
“Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāns 2024.-2027. gadam” kļuva pieejams publiskajai apspriešanai jau 18. aprīlī. Zem 60 lapu dokumenta, kurā ļoti detalizēti aprakstīta pašreizējā situācija, mērķi, uzdevumi un nepieciešamais finansējums, pirmajās nedēļās tika atstāti daži diezgan nenozīmīgi komentāri.
Viss mainījās 6. maijā, kad Jānis Suipe no Nacionālās Savienības "Taisnīgums" uzrakstīja (autora ortogrāfija ir saglabāta):
“Ja plāns ir palielināt jauno patstāvīgās uzturēšanās atļauju (PUA) ieguvējus no 1,1% līdz 2.2% gadā, tas nozīmē ap 41 tūkstotis jaunu migrantu gadā, tad 10 gados latviešu īpatsvars nokrīt zem 50%! Tas būtu tas, ko PSRS nesasniedza, bet Progresīvie sasniegtu. Nosacījums izpildās, ja latviešu absolūtais skaits nemainās (visticamākais tas samazināsies) un visi PUA ieguvēji turpina Latvijā uzturēties. Šis plāns būtu pielīdzināms genocīdam un ir jāizmet miskastē.”