Kāpostos atrastie bērni ⟩ Igaunija — Baltijas valstu "vienradzis" arī rūpēs par jauniešiem

ESHA ir bijusi galvenā loma seksuālās izglītības politikas ietekmēšanā Igaunijā. Viņi ir veiksmīgi iestājušies par reformām, tostarp par piekrišanas vecuma paaugstināšanu no 14 līdz 16 gadiem, lai labāk aizsargātu jauniešus un veicinātu veselīgas attiecības.

ESHA turpina cieši sadarboties ar Igaunijas politikas veidotājiem, lai nodrošinātu, ka seksuālā izglītība joprojām ir viena no prioritātēm un resursi tiek piešķirti visaptverošu programmu atbalstam.

Runājot par HIV/AIDS, Igaunija ir guvusi ievērojamus panākumus profilakses un ārstēšanas jomā. Lielākā daļa jauno HIV infekciju rodas pieaugušajiem vecumā no 30 līdz 45 gadiem, valdībai īstenojot dažādas programmas, lai risinātu šo problēmu. Šīs programmas ietver bezmaksas testēšanu jauniešiem, mērķtiecīgas iniciatīvas galvenajām iedzīvotāju grupām un centienus samazināt stigmatizāciju un diskrimināciju saistībā ar HIV/AIDS.

Raugoties nākotnē, Igaunijā turpinās seksuālās izglītības un veselības pakalpojumu uzlabošana. Tas ietver trūkumu novēršanu skolotāju apmācībā, jaunu konsultāciju centru izveidi un paplašināšanu, kā arī sadarbības stiprināšanu starp valdību, NVO un veselības aprūpes sniedzējiem.

Turpinot investēt visaptverošā seksuālā izglītībā un pieejamos veselības aprūpes pakalpojumos, Igaunija cenšas veicināt pozitīvu attieksmi  un mazināt stigmas par seksuālo veselību sabiedrībā.

Pēdējos gados Igaunijas valdība ir guvusi panākumus, uzlabojot seksuālās izglītības un veselības pakalpojumus. Tādas iniciatīvas kā Valsts jaunatnes stratēģija 2021.–2030. gadam ir uzsvērušas jauniešu līdzdalības un labklājības, tostarp seksuālās un reproduktīvās veselības, nozīmi.

Šīs stratēģijas mērķis ir sniegt jauniešiem precīzu un vecumam atbilstošu informāciju par seksualitāti, attiecībām un veselību, nodrošinot viņu tiesību un vajadzību ievērošanu.

Turklāt Igaunija ir ieviesusi pasākumus, lai apkarotu seksuālo vardarbību un uzmākšanos, veicot kampaņas, lai palielinātu izpratni un sniegtu atbalstu cietušajiem. Aktīvi tiek veidotas kampaņas, lai veicinātu dzimumu līdztiesību un seksuālo un reproduktīvo tiesību ievērošanu.

Igaunijas valdība ir sadarbojusies ar starptautiskām organizācijām, piemēram, Pasaules Veselības organizāciju (PVO) un Apvienoto Nāciju Organizācijas Iedzīvotāju fondu (UNFPA), lai turpinātu uzlabot seksuālās izglītības un veselības pakalpojumus. Sadarbības projekti ir vērsti uz pētniecību un politikas izstrādi, lai nodrošinātu iespēju robežās labākās prakses īstenošanu visā valstī.

Turklāt Igaunija ir integrējusi seksuālo izglītību plašākās veselības izglītības iniciatīvās, uzsverot holistiskas pieejas nozīmi labklājībai. Tas ietver veselīga dzīvesveida, garīgās veselības izpratnes veicināšanu un atbildīgu lēmumu pieņemšanu jauniešu vidū. Skolām ir galvenā loma šo programmu īstenošanā, un turpinās centieni uzlabot skolotāju apmācību un mācību programmu izstrādi.

Neskatoties uz šiem sasniegumiem, joprojām ir grūti sasniegt marginalizētās sabiedrības grupas un novērst trūkumus zināšanās un nodrošināt pakalpojumu pieejamību, uzsver ESHA pārstāvji.

Igaunija kā piemērs

Igaunijas progress seksuālās izglītības un reproduktīvās veselības pakalpojumu jomā izceļas Baltijas valstu vidū. Arī Latvija un Lietuva ir ieviesušas seksuālo izglītību skolās, taču tās īstenošanas kvalitāte un apjoms atšķiras, jo abas valstis nesaņem tik lielu valsts atbalstu kā Igaunija.

Salīdzinājumā ar Baltijas kaimiņvalstīm Igaunija ir bijusi aktīva seksuālās izglītības problēmu risināšanā visilgāk. ESHA izveide un tās sadarbība ar valdību ir bijuši galvenie faktori pozitīvu pārmaiņu veicināšanā. Papildinot izglītību skolās ar papildu apmācībām un semināriem, ESHA ir nodrošinājusi, ka jaunieši saņem visaptverošu informāciju par seksuālo veselību.

Igaunijas panākumi nepilngadīgo grūtniecību skaita samazināšanā un HIV/AIDS apkarošanā liecina par tās pieejas efektivitāti. Izmantojot mērķtiecīgas iniciatīvas un sadarbības ar starptautiskām organizācijām, piemēram, Pasaules Veselības organizāciju (PVO), Igaunija ir spējusi īstenot un sasniegt taustāmus rezultātus.

Lai gan joprojām pastāv problēmas, tostarp nepilnības skolotāju apmācībā un pakalpojumu pieejamība, Igaunijas pieredze kalpo kā vērtīgs paraugs citām valstīm, kas cenšas uzlabot seksuālās izglītības un veselības rezultātus.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Kāpostos atrastie bērni" saturu atbild TVNET GRUPA.