Aptauja: Latvijā 58% uzņēmēju brīvos naudas līdzekļus uzglabā kontos

Raksta foto
Foto: Schutterstock.com

Vairāk nekā puse jeb 58% aptaujāto Latvijas uzņēmēju atzīst, ka brīvie naudas līdzekļi "guļ" kontos, un vēl 20% - ka nav domājuši par iespēju finanšu līdzekļus ieguldīt, informēja "Bigbank" Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts, atsaucoties uz veikto aptauju.

"Bigbank" sadarbībā ar tirgus izpētes kompāniju "Norstat" šā gada aprīlī veiktās uzņēmēju aptaujas dati rāda, ka ar brīviem naudas līdzekļiem nekādā veidā nerīkojas 82% mākslas un izklaides nozarē strādājošie uzņēmumi, seko būvniecības - 74% - un nekustamā īpašuma jomas uzņēmumi - 75%.

Visvairāk uzņēmumu, kas izmanto kādu no investīciju veidiem - ieguldīt akcijās, obligācijās, noguldīt naudu krājkontā vai depozītnoguldījumā -, ir informācijas un komunikācijas pakalpojumu (44%) un finanšu un apdrošināšanas jomā (44%).

"Aptaujas dati rāda, ka piektā daļa jeb 22% aptaujāto uztraucas, ka nepieciešamības gadījumā nevarēs piekļūt finanšu līdzekļiem, 20% īsti netic reālam naudas pieaugumam, informē Surgofts.

"Bigbank" veiktās aptaujas dati arī rāda, ka finanšu direktori ir zinošāki, spēj izvērtēt piedāvātās iespējas un izvēlēties atbilstošu finanšu piedāvājumu. 44% aptaujāto uzņēmumu finanšu direktoru uz jautājumu, kādu ieguldīšanas veidu izmantotu, atbild par labu krājkontam vai termiņnoguldījumam.

Aptauja rāda, ka lielāki brīvās naudas līdzekļi ir lielajiem uzņēmumiem, kas izmanto investīciju iespējas. Trešā daļa jeb 33% uzņēmumu ar apgrozījumu virs pieciem miljoniem eiro iegulda brīvos līdzekļus akcijās, izmanto gan krājkontu, gan termiņnoguldījumu.

Lai arī investīcijas akcijās, obligācijās vai vērtspapīros pasaulē ir plaši izmantots investīciju veids, Latvijā salīdzinoši maz uzņēmumu - tikai 6% no visiem aptaujātajiem - atzinuši, ka izvēlas šādu iespēju.

"Norstat" uzņēmēju aptauja tika veikta no 12.aprīļa līdz 17.aprīlim, un aptaujāti tika 255 respondenti. Atbildes sniedza uzņēmumu īpašnieki vai valdes locekļi (70%), uzņēmumu vadītāji/izpilddirektori (17%) un finanšu direktori (13%).

Svarīgākais
Uz augšu