Lietuvā notiek prezidenta vēlēšanas un referendums par dubultpilsonību

1895 iecirkņi durvis vērs plkst.7 un tiks slēgti plkst.20.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka nevienam no astoņiem kandidātam svētdien neizdosies iegūt vismaz pusi balsu, tāpēc 26.maijā gaidāma vēlēšanu otrā kārta.

Aptauju rezultāti rāda, ka populārākais kandidāts ir pašreizējais valsts galva Gitans Nausēda, un gaidāms, ka otrajā kārtā iekļūs arī neatkarīgais kandidāts advokāts Igns Vēgēle vai premjerministre Ingrīda Šimonīte no valdošajā koalīcijā ietilpstošās konservatīvās partijas "Tēvzemes savienība - Lietuvas kristīgie demokrāti". Otrajā kārtā vislielākās izredzes uzvarēt ir Nausēdam.

Vēlēšanās kandidē arī Daiņus Žalims no valdošajā koalīcijā ietilpstošās liberālās Brīvības partijas, kurš ir Vītauta Dižā universitātes Juridiskās fakultātes dekāns, bijušais aizsardzības viceministrs Ģiedrims Jeglinsks no opozīcijā esošās centriski kreisās Demokrātiskās savienības "Lietuvas vārdā", opozīcijā esošās centriski kreisā Darba partijas līderis Andrjus Mazuronis, kā arī vēl divi neatkarīgie kandidāti - ārsts Eduards Vaitkus un jaundibinātās labējās partijas "Nemunas rītausma" līderis Remiģijus Žemaitaitis, kurš nesen nolika Seima deputāta mandātu, jo Konstitucionālā tiesa secināja, ka viņš ar antisemītiskiem izteikumiem ir rupji pārkāpis amata zvērestu un valsts pamatlikumu.

Lietuvas prezidents tiek ievēlēts uz piecu gadu termiņu un amatu var ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

Balsstiesības ir apmēram 2,4 miljoniem Lietuvas pilsoņu.

Iepriekšējās prezidenta vēlēšanās 2019.gadā neatkarīgais kandidāts ekonomists Nausēda otrajā kārtā uzvarēja Šimonīti, kas bija tolaik opozīcijā esošās partijas "Tēvzemes savienība - Lietuvas kristīgie demokrāti" kandidāte. 2020.gada decembrī pēc konservatīvo uzvaras Seima vēlēšanās Šimonīte kļuva par premjerministri.

Referendums par dubultpilsonību

Lietuvā svētdien notiek referendums par dubultpilsonības atļaušanu.

Referendums norisinās vienlaikus ar valsts prezidenta vēlēšanām.

Juridiski saistošais referendums ir par konstitūcijas normu, kas reglamentē pilsonības iegūšanas kārtību.

Pašlaik konstitūcijas 12.pants ir šāds: "Lietuvas Republikas pilsonību var iegūt no dzimšanas vai ar citu pamatojumu, kas paredzēts likumā. Izņemot likumā noteiktos gadījumus, neviens nevar būt vienlaikus Lietuvas Republikas un citas valsts pilsonis. Lietuvas Republikas pilsonības iegūšanas vai zaudēšanas procedūra tiek noteikta ar likumu."

Savukārt referendumā tiek balsots par šo pantu šādā redakcijā: "Lietuvas Republikas pilsonību var iegūt no dzimšanas vai ar citu pamatojumu un kārtībā, kas noteikta konstitucionālajā likumā. Konstitucionālais likums nosaka arī pamatojumu un kārtību Lietuvas Republikas pilsonības zaudēšanai."

Ja šāda redakcija tiks pieņemta referendumā, no Lietuvas pamatlikuma tiktu svītrots dubultpilsonības aizliegums.

Precīzākus nosacījumus, procesu un citus jautājumus saistībā ar dubultpilsonības iegūšanu iecerēts noteikt konstitucionālajā likumā. Tāds likumprojekts jau ir iesniegts Seimā.

Referendums par dubultpilsonības piešķiršanas iespēju paplašināšanu Lietuvā tika rīkots jau 2019.gada maijā kopā ar prezidenta vēlēšanām, bet atbalsts šai iecerei izrādījās nepietiekams.

Lietuvas konstitūcijas 12.pantam, kas reglamentē pilsonības iegūšanas kārtību, noteikta stingra aizsardzība un to var mainīt vienīgi tad, ja par to referendumā nobalso vairāk nekā puse balsstiesīgo Lietuvas pilsoņu.

Lai gan dubultpilsonību referendumā atbalstīja vairāk nekā 900 000 vēlētāju jeb 73% no visiem balsojušajiem, konstitūcijas grozījumu pieņemšanai pietrūka aptuveni 300 000 balsu.

Pašlaik neviens, kas emigrējis no Lietuvas pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas 1990.gada 11.martā, nevar būt vienlaikus Lietuvas Republikas un citas valsts pilsonis, izņemot atsevišķus likumā paredzētus gadījumus.

Balsstiesības ir apmēram 2,4 miljoniem Lietuvas pilsoņu.