LM piedāvā kompromisa risinājumu, lai darbiniekiem netiktu nepamatoti prasītas krievu valodas zināšanas (3)

Nacionālā apvienība virzījusi grozījumu sākotnējo variantu, kas paredz lielā mērā ierobežot iespējas prasīt krievu valodas zināšanas darba pienākumu veikšanai, kā izņēmumus nosakot ierobežotu profesiju loku.

LM parlamentārais sekretārs Reinis Uzulnieks (ZZS) vēstulē Saeimas atbildīgajai komisijai skaidro, ka grozījumu sākotnējā variantā paredzētais slēgtais profesiju saraksts var neaptvert visas profesijas vai amatus, kuru veikšanai objektīvi nepieciešama svešvalodu prasme. Līdz ar to pastāv risks, ka likums būtu bieži un regulāri jāpārskata, lai papildinātu šo profesiju sarakstu.

Tāpēc ministrija piedāvā apsvērt alternatīvu risinājumu, kas būtu samērīgs un nodrošinātu likumprojekta anotācijā minēto mērķu sasniegšanu. LM priekšlikums paredz saglabāt pašlaik esošo aizliegumu darba sludinājumā norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, izņemot gadījumu, kad tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai.

Ministrija rosina arī papildināt Darba likumu ar noteikumu, ka svešvalodas prasme nav uzskatāma par pamatoti nepieciešamu darba pienākumu veikšanai, ja darbs saistīts ar preču ražošanu, pakalpojumu sniegšanu vai citām darbībām Latvijas tirgū.

Ar šādu risinājumu tiktu novērsta darba devēju rīcība, kad kādas svešvalodas prasme tiek prasīta bez objektīva pamata, piemēram, apkopējai lielveikalā, kasierim kioskā, remontdarbu strādniekam un tamlīdzīgi, jo šie darbi tiek veikti Latvijas tirgū, skaidro LM pārstāvis, paužot, ka šāds piedāvātais risinājums būtu samērīgs.

Vienlaikus LM piedāvā likumā paredzēt, ka aizliegumu prasīt svešvalodas prasmi darbībām Latvijas tirgū var neattiecināt uz tādiem darbiem, kur svešvalodas prasme ir attiecīgā darba veikšanas vai attiecīgās nodarbošanās objektīvs un pamatots priekšnoteikums (darba izpilde bez konkrētas svešvalodas prasmes nav iespējama, piemēram, konkrētas valodas tulks).

LM arī rosina noteikt, ka darba intervijā netiek uzdoti jautājumi par svešvalodu zināšanām, ja tām nav būtiska nozīme darba pienākumu veikšanai.

Uzulnieks skaidro, ka priekšlikumu veidošanā ministrija ņēmusi vērā Saeimas sēdē un Sociālo un darba lietu komisijas sēdes laikā paustos viedokļus un apsvērumus par iespējamiem tiesiskajiem riskiem, kā arī sākotnējā likumprojekta mērķi. LM sava piedāvājuma sagatavošanai konsultējusies ar Tieslietu ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju, kā arī Valsts valodas centru un Valsts darba inspekciju.