Noskaties ⟩ ABLV likvidatori cenšas no policijas piedzīt vairākus miljonus eiro (4)

Pirms sešiem gadiem slēgtās ABLV bankas klientu kontos iestrēga lielas naudas summas. Naudas izcelsmes vētīšanai klāt ķērās Finanšu izlūkošanas dienests, Valsts policija un prokuratūra. Ierosināja krietni pāri simtam izmeklēšanas lietu. Vairākus simtus miljonus eiro arestēja kā iespējams noziedzīgi iegūtu mantu. Naudu, ko tiesā atzina par netīru, konfiscēja un ieskaitīja valsts budžetā.

Arestētās summas ir tik iespaidīgas, ka ABLV bankai saskrējuši pamatīgi izdevumi par šīs naudas uzglabāšanu, kamēr notiek izmeklēšanas. Un likvidējamā banka mēģina šos izdevumus piedzīt no Valsts policijas.

Publiski atrodami vairāk nekā 20 analoģiski tiesu spriedumi. Tajos visos lemts par labu ABLV bankai. Spriedumi gan vēl nav stājušies spēkā, jo notiek pārsūdzības. Bet no policijas piedzenamā naudas summa veidojas iespaidīga. No publiski redzamajiem spriedumiem vien sanāk 3,6 miljoni eiro.

Kāpēc ABLV bankai radušies izdevumi par klientiem arestētās naudas glabāšanu? 2018. gada vasarā ECB anulēja ABLV kredītiestādes licenci. ABLV noslēdza līgumu par naudas turēšanu Latvijas Bankas kontā. Ņemot vērā, ka vairākus gadus ECB procentu likme bija ar mīnusa zīmi, naudas glabāšana centrālajās bankās bija maksas pakalpojums.

“Likvidējamai ABLV Bank šajā periodā līdz 2022. gada vasarai radās izdevumi, kas bija saistīti ar kriminālprocesos arestēto naudas līdzekļu glabāšanu Latvijas Bankā. Ņemot vērā, ka likvidācijas procesā gan Komerclikuma, gan arī Kredītiestāžu likuma normas uzliek pienākumu likvidatoriem rīkoties kreditoru interesēs un pēc iespējas saglabāt likvidējamās sabiedrības mantu, lai izpildītu likuma prasības, likvidatori darīja visu iespējamo šo zaudējumu atgūšanai,”

naudas atprasīšanu no Valsts policijas rakstiskā atbildē raidījumam skaidro ABLV likvidators, zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs.

ABLV banka tiesā skaidrojusi, ka valsts noteiktā pienākuma dēļ – glabāt arestēto mantu – bankai faktiski tika liegts veikt efektīvu “mantas uzturēšanu”. Nauda bija jāglabā nekustīgi visu aresta laiku. Ja šāda uzdevuma nebūtu, ABLV varētu izvairīties no izdevumiem, piemēram, glabājot mantu citos aktīvos, piemēram, vērtspapīros un kredītportfelī.

ABLV piestādītos rēķinus policija maksāt nepiekrīt. Gan tādēļ, ka bankas likvidāciju un attiecīgi arī izdevumus izraisīja pašas bankas komercprakse, gan tādēļ, ka ABLV pati noslēdza līgumu ar Latvijas Banku par naudas glabāšanu.

Valsts policijas Galvenās administratīvās pārvaldes priekšnieks Normunds Grūbis stāsta, ka kopā ABLV prasa atlīdzināt izdevumus par apmēram 40 naudas aresta gadījumiem. Lietās, kas jau ir nonākušas tiesā, prasītā summa pārsniedz 3,6 miljonus.

“Šie iesniegumi vēl turpinās. Jā, ik pa laikam viņi nāk. Šobrīd arī tādā pašā veidā pieturamies pie taktikas, ka šos izdevumus par atlīdzināmiem neuzskatām,” saka Grūbis. Uz jautājumu, vai saskatījuši kādas izmeklētāju kļūdas arestu piemērošanā, Grūbis atbild, ka izmeklētāji rīkojušies atbilstoši tā laika nostādnēm.

Dažādu izdevumu atlīdzināšanu kriminālprocesos regulē īpaši valdības noteikumi. Tajos gan nav nekas teikts par arestētas naudas glabāšanas kompensēšanu, bet ir minēta vispārīga frāze “citi izdevumi”, kurus atlīdzina. Un tiesas pievienojušās ABLV bankas interpretācijai par šo punktu.

“Jā, strīds ir par Ministru kabineta noteikumiem, kur šie izdevumi par naudas līdzekļu glabāšanu, ir atzīti par “citiem izdevumiem”, kas ir tāds piepildāms jēdziens. Tiesas ir uzskatījušas, ka tas iet zem šiem “citiem izdevumiem”. Respektējam tiesas lēmumus, un izmantojām savas iespējas uz pārsūdzību,” teic policijas priekšnieka vietnieks.

Daļā tiesvedību policijai par labu nespēlē fakts, ka arestētā nauda vēlāk nav konfiscēta par labu valsts budžetam.

Policija savukārt tiesas prāvās visai bieži kā argumentu piemin to, ka

periodos, kad ECB procentu likmes ir pozitīvas un ABLV banka guvusi ieņēmumus, bankai pretenzijas pret valsti nerodas.

To piemin arī Latvijas Banka rakstiskā atbildē “de facto”. Lai gan tā nevar detaļās komentēt darījumus ar individuāliem tirgus dalībniekiem, no atbildes izriet, ka ABLV banka kopš likvidācijas uzsākšanas procentos ir vairāk saņēmusi nekā no viņiem ieturēts. Turklāt likvidējamai kredītiestādei ir tiesības, bet ne pienākums turēt naudu Latvijas Bankā.

ABLV banka atzīmē, ka izdevumu atprasīšana no Valsts policijas valstij faktiski nekādus zaudējumus nerada, jo atprasītas tiek tikai tās naudas summas, kuras ABLV iepriekš samaksājusi Latvijas Bankai. Valsts policijas budžetā šādas naudas nav, tādēļ policija konsultējas ar Finanšu ministriju, kā rīkoties, ja arī apelācijas tiesas lems par labu ABLV bankai.