Noskaties ⟩ Bijušais ASV vēstnieks Latvijā investēs "Riga Fertilizer Terminal", lai atbrīvotu to no sankcijām (2)

Šonedēļ Rīgā piestāja kruīza kuģis un ikdienā pustukšā Vecrīga pēkšņi atdzīvojās. Suvenīru tirgotājiem, bāriem un restorāniem katra kuģa pienākšana nozīmē ienākumus.

Tūristu Rīgas centrā varētu būt vēl vairāk, bet lielāku un vairāk kuģu uzņemšanai traucē novecojušais pasažieru terminālis. Arī regulārais kuģu transports pēc pandēmijas nav atjaunots.

Pirms vairāk nekā 20 gadiem pasažieru terminālis nonāca privātās rokās, investori solīja 100 miljonu latu ieguldījumus, tomēr nekas no tā nav noticis. Zeme un ēka piederēja miljonāram Vladimiram Barinovam un Andra Šķēles ģimenei, bet nu Rīgas pasažieru osta (iepriekš - Rīgas pasažieru termināls) martā nonākusi firmas "NĪ Holdings" īpašumā. Šajā firmā puse pieder Šķēles un Aināra Šlesera ģimenēm, bet otra puse "Rietumu bankas" akcionāram - Leonidam Esterkinam.

Šonedēļ tiem pašiem īpašniekiem piederošā "Riga Ropax Terminal" prezentēja jaunā pasažieru termināla dizainu. Tā atradīsies nedaudz tālāk no centra, un varēs apkalpot lielākus kuģus. Tur uz kuģiem varēs uzbraukt arī ar autotransportu.

Jūlija Bērziņa, "Riga Ropax Terminal" valdes priekšsēdētāja: "Šobrīd mēs esam stadijā, kad mums ir vīzija un skice, kas mums ir jādetalizē kopā ar sadarbības partneriem, saliekot arī plānu, kādā veidā mēs ejam uz priekšu, un tad arī šie finansējuma avoti katrai pusei, visticamāk, būs dažādi. Mēs kopā ar Rīgas brīvostas pārvaldi un Stokholmas ostu esam vairākkārt pieteikušies arī Eiropas finansējumam, tai skaitā šogad".

Jaunais terminālis gan joprojām ir patāls sapnis. Lai plānu īstenotu, vajadzīgi Rīgas Brīvostas ieguldījumi un Rīgas pašvaldības līdzdalība projektā.

Ansis Zeltiņš, Rīgas brīvostas pārvaldnieks: "Publiskā – privātā partnerība noteikti ir kā viens objektīvs risinājums, runa, protams, ir par finansējuma piesaisti šim projektam. Skaidrs, ka tas nebūs lēti ne vienai, ne otrai pusei. Gan piestātnes, gan rampas, gan kuģu apgriešanās baseini, padziļināšanas darbi – tā ir tā daļa, ko mēs kā osta saredzētu savā pusē".

Edvards Ratnieks, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks (Nacionālā apvienība): "Par investīcijām konkrētām šobrīd nav nekādas skaidrības, vēl jāsaprot, vai viss šis projekts virzās kā tikai pasažieru terminālis vai notiek kaut kas vairāk, bet jebkurā gadījumā nekādu konkrētu lēmumu šajā lietā nav. Protams, ka pasažieru terminālis ir vēlējies uzzināt, vai ir iespējams pievilkt tramvaju pie jaunā pasažieru termināla, bet tad jāskatās, cik tas pilsētai varētu izmaksāt un vai pilsēta to maz ir spējīga pavilkt".

Šķēles, Šlesera un tagad Esterkina uzņēmumiem pieder lielākā daļa Andrejsalas zemju un ēku. Savulaik viņi aktīvi lobēja laikmetīgās mākslas muzeja un citu valsts investīciju objektu, arī koncertzāles būvniecību tagadējās pasažieru ostas vietā. Tagad grūdienu Andrejsalas attīstībai sola investors Mohameds Ali Alabbars no Apvienotajiem Arābu Emirātiem, kurš plānojot te ieguldīt 2,5 miljardus eiro. Viņš līdzīgus projektus attīsta arī Belgradā un Minskā, taču viņa reputāciju aptumšo tikšanās ar Baltkrievijas diktatoru Aleksandru Lukašenko un Vladimira Putina labo roku Čečenijā Ramzanu Kadirovu.

Šlesera un Šķēles ostas īpašumu nākotnes izredzes ir bēdīgākas. Neraugoties uz mēģinājumiem krievu kravas aizstāt ar citām, un līdz pēdējam turēšanos pie vēl neaizliegtajām precēm, tranzīts sarūk. Minerālmēslu pārkrāvējs "Riga Fertilizer terminal" Krievu salā vispār ir paralizēts. Kontrolpakete šajā kompānijā pieder Putinam pietuvinātajam krievu oligarham Dmitrijam Mazepinam, bet 49% - Šķēles un Šlesera ģimeņu firmai "Riga Port".

Vienīgā kustība šeit notika pēc tam, kad ANO, pamatojoties uz Mazepina vēstuli, lūdza Latviju atļaut izvest terminālī iestrēgušo mēslojumu uz Āfriku. Latvija šādu atļauju deva.

Ainārs Šlesers, Saeimas deputāts (Latvija Pirmajā vietā): "Patreiz viņš nestrādā, viņš nevar strādāt. Tāpēc arī notiek tiesvedība, lai tiktu vaļā no Krievijas puses ietekmes".

Visi Krievijas puses dalībnieki tika izslēgti no Uzņēmumu reģistra, no dalības gan valdē, gan padomē. Latvijas puse grib tikt vaļā no Krievijas partnera likumīgā procesā.

NP: Tā tiesvedība ir pēc Latvijas puses ierosinājuma?

– Ne gluži, tur ir abpusēji. Krievijas puse ir vērsusies pret Latviju, un tā tiesvedība… Šveicē ir citi likumi, bet šis tiesvedības process ir sācies Šveicē.

Abas puses pēdējo divu gadu laikā mēģinājušas no sankcijām atbrīvoties. Kad Mazepinam 2022. gada martā piemēroja starptautiskas sankcijas, pēkšņi izrādījās, ka viņš savu minerālmēslu biznesu "UralChem" it kā pārdevis nesen dibinātai un nevienam nepazīstamai Šveices firmai "Svizraa". Latvijas Uzņēmumu reģistrs atteicās reģistrēt jauno īpašnieku.

Laima Letiņa, Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre: "2022. gada martā uzņēmums pieteica izmaiņas, mēģinot reģistrēt citu patieso labuma guvēju, šo pieteikumu Uzņēmumu reģistrs atteica reģistrēt, balstoties uz to, ka, iespējams, šādā veidā tiktu apietas starptautiskās sankcijas".

"Riga Fertilizer terminal" Uzņēmumu reģistra lēmumu apstrīdēja tiesā, taču prasību atsauca, kad terminālī nomainījās vadība.

Tā kā "Riga Fertilizer terminal" lielākais īpašnieks ir sankciju sarakstos, Uzņēmumu reģistrs nekādas izmaiņas nedrīkstēja fiksēt. Taču pirms gada Ministru kabinets deva īpašu atļauju reorganizācijai.

Lemšana sankciju jautājumos notiek Ministru kabineta slepenajā daļā, tādēļ lēmums nav publiski pieejams. Taču zināms, ka reorganizācija attiecas uz latviešu pusei piederošo "Riga port", kurai pievienotas firmas "Žurnāli un Diena" un "Rīgas tirdzniecības osta" – līdzšinējais "Riga Fertilizer Terminal" līdzīpašnieks. Terminālī nomainīta arī visa vadība, jo Mazepina daļām nav balsstiesību, un tas mazākuma īpašniekam ļāvis pārņemt kontroli.

Sankcionātais "Uralchem" martā savu Kipras firmu, kurai pieder daļas Rīgas minerālmēslu terminālī, atkal pārsaucis. Tagad to sauc "Tammulogis Limited", taču Kipras uzņēmumu reģistra dati liecina, ka firma aizvien pieder Krievijas "Uralchem".

Laima Lietiņa, Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre: "Šīs izmaiņas Uzņēmumu reģistrs ir reģistrējis, balstoties uz to, ka mums ir pienākums nodrošināt, ka tā informācija, kas reģistrā ir par patieso labuma guvēju, ir patiesa, ticama, adekvāta, atbilstoša. Tātad, ja uzņēmums ķēdē tik tiešām ir mainījis nosaukumu, mums ir pienākums to arī atspoguļot".

Nosaukuma maiņa gan nevienu neapmānīs un neļaus atcelt sankcijas. Taču Latvijas puse Ministru kabinetā iesniegusi citu plānu, kā to izdarīt.

Jūlija Bērziņa strādā minerālmēslu termināļa līdzīpašanieka "Riga port" valdē, iepriekš bijusi arī paša termināļa vadībā.

Jūlija Bērziņa, "Riga Ropax terminal" valdes priekšsēdētāja: "Jā es esmu pazīstama ar Larsonu".

NP: Vai ir patiesība, ka viņš apsver iegādāties daļas šajā uzņēmumā?

– Tas jums būtu jājautā viņam, nevis man.

Larsons savulaik bija ASV vēstnieks Latvijā. Pēc diplomātiskās karjeras beigām viņš ASV izveidoja firmu LS2 Group, kas nodarbojas ar sabiedriskajām attiecībām un dažādu interešu lobēšanu. Publiski pieejamie dati liecina, ka viens no viņa firmas lielākajiem klientiem ir Saūda Arābija. Nav informācijas, ka Larsons līdz šim būtu darbojies tranzīta vai ostu biznesā, taču tagad plāno kļūt par "Riga Fertilizer Terminal" investoru.

Čārlzs Larsons, uzņēmējs, bijušais ASV vēstnieks Latvijā: "Manas investīcijas būtu kapitāla investīcijas, kas samazinātu krievu daļu zem 51%. Līdz ar to termināļa vairākuma kontrole būtu latviešu un amerikāņu rokās".

NP: Es pieļauju, ka jūs komunicējat ar kompānijas Latvijas pusi. Vai jūs esat sazinājies arī ar Mazepinu vai arī šis notiek aiz viņa muguras?

– Noteikti nē, es domāju, ka Mazepins mūsu darbības uzskata par hostile.

Larsons sola, ka Mazepins no darījuma nesaņemšot nevienu eiro. Investīcijas nonāks tikai pašā uzņēmumā. Tās nākšot no viņa personīgajiem un aizņemtiem līdzekļiem. Pagājušā gada decembrī viņš iesniedzis pieteikumu, lai saņemtu Ministru Kabineta atļauju šīm investīcijām. Atbildi viņš vēl nav saņēmis, bet šonedēļ Larsona pārstāvji Price Waterhouse Cooper tikušias ar Latvijas Finanšu izlūkošanas dienestu.

Krievijas un Baltkrievijas minerālmēsli aizvien nav sankcionēti un to tranzīts turpinās. Kā uzsver "Riga Fertilizer terminal" vadība, šis ir modernākais minerālmēslu pārkraušanas terminālis reģionā. Tas līdz sankcionēšanai apgrozīja vairāk nekā 20 miljonus eiro un nodrošināja ap sešu miljonu eiro tīro peļņu gadā.