Apdraudējums demokrātijai: lielie tehnoloģiju uzņēmumi vērsīsies pret mākslīgā intelekta radīto saturu

“TikTok” ceturtdien paziņoja, ka sāks marķēt MI radīto saturu. “Facebook”, “Instagram” un “Threads” māteskompānija “Meta” aprīlī sacīja, ka arī atzīmēs, kāds saturs ir mākslīgā intelekta radīts. Arī “YouTube” paziņoja, ka satura radītājiem būs obligāti jānorāda, vai saturs ir pašu vai arī MI radīts.

Vienīgā platforma, kas nekādi neplāno ierobežot MI radīto saturu, ir Īlona Maska vadītā platforma X.

Līdz ASV prezidenta vēlēšanām novembrī ir palikušas mazāk nekā 200 dienas, un tehnoloģija attīstās ļoti straujiem soļiem. Tieši MI tehnoloģija ir ļoti parocīga, lai radītu dažādus maldinošus materiālus un viltus ziņas, tieši tādēļ trīs lielākie tehnoloģiju uzņēmumi meklē iespējas, kā ļaut sociālo tīklu lietotājiem saprast, vai saturs ir cilvēka vai arī MI radīts.

“ChatGPT” veidotājs “OpenAI” paziņojis, ka drīzumā pie lietotājiem nonāks jauns rīks, kas ļaus lietotājiem ātri secināt, vai fotoattēls ir autentisks, vai arī tā tapšanā ir iesaistīts MI. Tāpat “OpenAI” sāks divu miljonu dolāru vērtu projektu kopā ar “Microsoft”, lai cīnītos pret dziļviltojumiem, kas “apdraud vēlētājus un demokrātiju”.

Silīcija ielejas centieni pretdarboties MI saturam un dezinformācijai iezīmē faktu, ka tehnoloģiju uzņēmumi apzinās to, ka MI tehnoloģijām ir nopietns potenciāls radīt haosu informatīvajā vidē un būtiski ietekmēt svarīgus demokrātiskos procesus.

MI ģenerētie attēli jau pierādījuši sevi kā efektīvus viltus ziņu avotus. Pagājušajā nedēļā internetā tika publiskots MI radīts attēls ar popzvaigzni Keitiju Periju, kura it kā apmeklējusi “Met Gala” pasākumu. Šis attēls apmuļķoja tūkstošiem cilvēku, kuri noticēja, ka dziedātāja apmeklējusi šo pasākumu, lai gan realitātē viņa “Met Gala” nemaz neapmeklēja. Attēls bija tik reālistisks, ka pat Perijas māte noticēja tam, ka viņas meita piedalās “Met Gala”.

Lai arī šis attēls neradīja nekādas nopietnas sekas, nav grūti iedomāties scenāriju, it īpaši pirms nozīmīgām vēlēšanām, kad viltus fotogrāfijas var maldināt balsotājus un radīt lielu apjukumu, iespējams, nosverot svaru kausu par labu vienam vai otram kandidātam.

Neraugoties uz atkārtotiem brīdinājumiem un nozares ekspertiem un citām personām, valstiskā līmenī MI rīki faktiski nekādi netiek izmantoti. Tieši tādēļ iniciatīva jāuzņemas lielajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, kuri arī paši gūst visai lielu finansiālo labumu no MI rīkiem.

Tomēr atklāts ir jautājums, vai tehnoloģiju nozares spēlētāji ir spējīgi patiesi veiksmīgi apkarot dziļviltojumu un citu viltus materiālu izplatību. Sociālo tīklu noteikumi aizliedz šāda satura izplatīšanu, taču vēsture ne reizi vien ir pierādījusi, ka nereti sociālie tīkli nav spējuši apkarot kaitīga satura izplatību.

Tas nerada arī īstu ticību tam, ka lielie tehnoloģiju uzņēmumi spēs stāties pretī MI radītajiem attēliem informatīvajā vidē. It īpaši svarīgi tas ir ASV, jo viltus ziņas jau ir spējušas pierādīt savu efektivitāti 2016. gada vēlēšanās. Vai vēsture atkārtosies arī tagad – astoņus gadus vēlāk?