/nginx/o/2021/12/01/14234168t1hddff.jpg)
Piemērus reizēm, kad Eiropas Parlamentā esam ievēlējuši cilvēkus, kuru prioritāšu sarakstos mīlestība pret Latviju ir ievērojami zemāk par siltām jūtām pret krieviju, nav jāmeklē tālu. Pret ilggadējo eiroparlamentārieti Tatjanu Ždanoku sākts kriminālprocess par iespējamo sadarbību ar Krievijas specdienestiem. Bet Andrejs Mamikins pat pārcēlies uz dzīvi krievijā, kur propagandas raidījumos attaisno krievijas iebrukumu Ukrainā un kritizē Latvijas valsti.
Nevienam no šiem diviem Latvijas pārstāvēšana Eiropas Parlamentā (EP) vairs nedraud, bet nešaubieties ne mirkli – rindā gaida jau citas Ždanokas un Mamikini. Un tādu starp EP deputādu kandidātiem tiešām netrūkst.
Portālā Delfi noskatījos lielisku raidījumu “Nākamais, lūdzu!”, kurā piedalījās partijas “Suverēnā vara” (SV) valdes locekles un vēlēšanu saraksta līderes Jūlija Stepaņenko un Ļubova Švecova.
Abas politiķes, kas cierē uz siltajiem Eiropas krēsliem, savulaik tika izmestas no Aināra Šlesera partijas “Latvija pirmajā vietā”. Stepaņenko par to, ka protestējot atstāja paplašināto partijas valdes sēdi, kurā tika apspriesta partijas attieksme pret karu Ukrainā un tā sekām Latvijā. Švecova par to, ka Saeimā nebalsoja par Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai.
Ja tevi izmet pat no partijas, kuras vadībai ir biznesa intereses krievijā un kura uzskata, ka Latvijai ar šo valsti nevajadzētu saraut visas saites, tas par diezgan daudz ko liecina. Bet par šo tēmu pat nav jāfilosofē – abas dāmas raidījumā pašas visu nepārprotami izskaidroja.
Uz jautājumu “Vai Ukrainai ir jāuzvar šajā karā?” Švecova atbildēja, ka esot jāuzvar diplomātijai, bet Stepaņenko uzskata, ka Ukrainai jāuzvar miera sarunās. “Mēs atbalstām jebkuru vienošanos, kas izbeigs asinsizliešanu,” tā Jūlija.