Panku karalienes Vivjenas Vestvudas kolekcija ieradusies Rīgā

Dāma Vivjena Vestvuda (1941–2022) allaž bijusi dumpiniece – un vienlaikus viņa kļuvusi par britu modes klasiķi: panku estētikas izveidotāja, britu stila, īpaši tartana un tvīda, apdziedātāja, korsešu aktualizētāja modē, politiskā un klimata aizsardzības aktīviste… Visas šīs spilgtās viņas dizaina šķautnes būs iespēja novērtēt Modes muzeja izstādē “Vivienne Westwood: Personiska tērpu un aksesuāru kolekcija”, kas tapusi sadarbībā ar britu kolekcionāru Lī Praisu (Lee Price). Viens no izstādes vadmotīviem – pašas Vestvudas vārdi: “Dzīve ir daudz labāka, ja tu valkā iespaidīgas drēbes.”

Modes muzeja vadītāja Natālija Muzičkina atzīst: “Vivjena Vestvuda paveica to, ko nereti paveic īsti reformatori – viņa pamatīgi izpurināja noputējušo modes lādi, apskatīdama lietas caur ironijas vai nolieguma prizmu. Bet pēc tam, it kā jokodama, izveidoja pati savu stilu, kas teju uzreiz kļuva par klasiku.”

Vestvudas modes skatēs pirmajās rindās sēdēja izcilākie modes dizaineri, no Vestvudas ietekmējusies nākamā dizaineru paaudze – Džons Galjāno, Aleksandrs Makvīns, Džunja Vatanabe, viņu apbrīnoja Žans Pols Gotjē, Kristiāns Lakruā, Azedīns Alaija, Karls Lāgerfelds, Reja Kavakubo… Pat Džanni Versače 90. gadu sākumā nespēja turēties pretī panku dumpīgajam valdzinājumam un iekļāva šī stila elementus savās kolekcijās. Kā Otrā pasaules kara laikā dzimusī strādnieku šķiras meitene no Anglijas laukiem kļuva par britu modes dizaina ikonu?

“Vestvudas dzīvesstāsts ir apbrīnojams – viņa nokļuva modes dizaina Olimpā, kur itin neviens viņu negaidīja… Taču viņai piemita izdzīvotājas spīts – un ārkārtīgi svaigs skatījums uz pasauli un modi, kas kļuva par viņas panākumu atslēgu. Viņa uz visu raudzījās pētoši un jautājoši, kā bērns – tas ļāva viņai ģenerēt tādas idejas, kādas, visticamāk, nekad neienāktu prātā klasiski skolotajiem dizaineriem. Spilgts piemērs – Vestvuda reiz aizdomājās par to, kāpēc T-krekliem kakla izgriezums izvietots simetriski, un nolēma to pabīdīt mazliet pa kreisi, “tuvāk sirdij”, kā viņa pati paskaidroja,” stāsta Modes muzeja speciāliste Agrita Grīnvalde.

Vivjena Vestvuda nav apguvusi klasisko dizainu – modei viņa pievērsās gandrīz vai nejauši. Kopā ar partneri Malkolmu Maklārenu, kurš vēlāk kļuva par visu laiku slavenākās panku grupas “Sex Pistols” menedžeri, abi saimniekoja 50. gadu stilistikā ieturētā apģērbu un aksesuāru veikaliņā Londonā, Kingsroudā 430. Kad sāka parādīties grūtības nepieciešamajā daudzumā iepirkt šāda stila apģērbus, Vestvuda pamazām sāka tos izdomāt un ar šuvēju palīdzību īstenot pati.

Veikals, kas šī radošā tandēma pārziņā tika atvērts 1971. gadā, ik pēc pāris gadiem mainīja nosaukumu un arī stilistisko ievirzi, līdz 70. gadu vidū un otrajā pusē, ar nosaukumu “SEX” un vēlāk “Seditionaries”, kļuva par panku stila epicentru Londonā. Leģendārais veikals, nu jau ar nosaukumu “World’s End”, joprojām ir atvērts un ir iecienīts galamērķis Vestvudas faniem no visas pasaules. Vivjena Vestvuda kopā ar Malkolmu Maklārenu izveidoja panku stila ikoniskākos apģērbus: T-kreklus ar provokatīvām apdrukām, bondāžas uzvalkus, kā arī “izpletņu kreklus”. Izstādē būs pārstāvēti arī Vestvudas dizainētie panku stila apģērbi.

Pēc panku stila Vestvudas un Maklārena uzmanības lokā nonāca romantiskais pirāta tēls, kas lieliski sasaucās ar tolaik modīgo “Jauno romantiķu” (New Romantic) ievirzi mūzikā un klubu kultūrā. Savu pirmo oficiālo modes skati “Pirate” Vivjena Vestvuda – tolaik vēl kopā ar dzīves un biznesa partneri Malkolmu Maklārenu – parādīja 1981. gadā. Tolaik viņa ar apģērbu dizainu nodarbojās jau apmēram 10 gadus.

Pirmajām kolekcijām sekoja aizvien jaunas, un pēc šķiršanās no Malkolma Maklārena Vestvuda sāka pievērsties sev būtisku tēmu, tostarp britu stila, izpētei. No 80. gadu vidus Vivjenas Vestvudas uzmanības lokā nonāca tādi tipiski britu audumi kā tvīds, spilgtie skotu tartani, kā arī klasiskās sarkanās medību žaketes. Dizaineri aizvien vairāk valdzināja tradīcija un iespēja uz to paraudzīties ar svaigu un bieži vien arī ironisku skatu. “Pētot pagātni, jūs patiesībā ienākat nākotnē,” viņa ir teikusi. Viena no vizuāli iespaidīgākajām šai ziņā ir Vestvudas kolekcija “Anglomania”, kuras ietvaros radītie tērpi arī būs pārstāvēti izstādē.

Ar angļu tradīcijām un establišmentu, ko simbolizēja tartans, tvīds un nevainojams piegriezums, Vestvudu saistīja visai pretrunīgas attiecības – labi zināms viņas huligāniskais gājiens pie karalienes, lai saņemtu Britu Impērijas Izcilības ordeni (OBE). Vestvuda bija ģērbusies atturīogā, konservatīvā kostīmā ar gariem svārkiem, taču, straujāk pagriežoties, kuplie svārki atklāja skatieniem faktu, ka dizainere atnākusi bez apakšveļas. Fotogrāfi, protams, steidza šo mirkli iemūžināt.

Tieši tādas pašas pretrunīgas jūtas dizaineri saistīja ar franču klasisko augsto modi. Vivjena Vestvuda, no vienas puses, apbrīnoja augstās modes tērpu nevainojamo kvalitāti un sarežģīto piegriezumu, bet, no otras – izsmēja to formālo, stīvo un klīrīgo iedabu. No 90. gadu sākuma viņas kolekcijās regulāri parādījās iespaidīgas vakarkleitas, kurās Vestvuda atskatījās gan uz 18. gadsimta panjē siluetu, gan 19. gadsimta krinolīna siluetu, gan uz franču augstās modes dizaineru veikumu 20. gadsimta vidū.

“Mode, kādu to zinām, ir ideju apmaiņa starp Franciju un Angliju,” atzina Vestvuda. Būtiska ir franču tēma dizaineres darbos – tās ir bagātīgas atsauces uz Francijas 18. gadsimta rokoko stilu, kas redzamas gan 18. gadsimta stila korsetēs, ko pati Vestvuda asprātīgi dēvēja par “Stature of Liberty” jeb “Brīvības stāju”, gan Bušē un citu mākslinieku gleznu motīvos, kas plaši izmantoti apdrukās. Arī viena no visatpazīstamākajām Vestvudas apdrukām – zeltītais tā saucamais “Bula motīvs”, kurš aizgūts no izcili skaista 18. gadsimta sākuma spoguļa, kas savulaik piederēja grāfienei Dibarī, Luija XV skandalozajai mīļākajai, – ir spilgta Francijas zīme. Vestvudas 90. gadu sākuma tērpos tas izmantots bagātīgi.

Sākusi kā autsaidere un dumpiniece, laika gaitā Vestvuda iekaroja ne vien savu kolēģu, modes dizaineru, milzīgu cieņu un apbrīnu, bet arī kuplu fanu pulku zvaigžņu vidū. Piemēram, slavenā seriāla “Sekss un lielpilsēta” kinofilmas versijā galvenā varone Kerija Bredšova izvēlas iespaidīgu “Westwood” kāzu kleitu. Sāra Džesika Pārkere, Keita Mosa, Pamela Andersone, Gvena Stefani, Helēna Bonema Kārtere un citas izcilas kino, mūzikas un modes personības bieži izvēlas Vestvudas tērpus. Izstādē būs apskatāms tāds pats “Westwood” tērpa modelis, kādu Sāra Džesika Pārkere demonstrēja filmas “Sekss un lielpilsēta 2” preses tūrē.

Būtiska tēma, kam Vestvuda aizvien vairāk pievērsās mūža otrajā pusē – politiskais aktīvisms, kā arī aicinājumi aizdomāties par klimata pārmaiņām un pārāk lielo patēriņu, kas noplicina mūsu planētas resursus un piesārņo to. Jau kopš panku stila laikiem Vestvuda nereti mēdza izmantot savus tērpus kā vēstījuma nodošanas līdzekli. “Mode ir spēcīgākā komunikācijas forma, kāda eksistē,” viņa ir teikusi. Ja mode ir tik pārliecinoša kā Vivjenas Vestvudas radītā, neatliek nekas cits, kā šai vēstījumā ieklausīties.

Tērpi un aksesuāri, kas būs apskatāmi izstādē, ir daļa no brita Lī Praisa (Lee Price) privātās kolekcijas. Kaismīgs Vestvudas fans kopš 13 gadu vecuma, Lī pusaudža gados tērēja savu kabatasnaudu, lai aizbrauktu uz Londonu un nopirktu kaut ko no Vestvudas drēbēm – savu pirmo “Westwood” T-kreklu viņš joprojām atceras… Pēc tam viņam ar neatlaidību un pacietību izdevās dabūt darbu leģendārajā Vestvudas veikalā “World’s End”, savukārt 1998. gadā Lī Praiss jau kļuva par “Westwood” veikala vadītāju Līdsā, Anglijas ziemeļos. Patlaban Lī dzīvo Lionā, Francijā un turpina papildināt un pilnveidot savu kolekciju, kas nu jau piedalījusies vairākās izstādēs Skandināvijā, Francijā un Lielbritānijā.

“Manā skatījumā Vestvuda iemieso britiskumu un britu mantojumu,” stāsta Lī Praiss. “Es uztveru viņas radīto apģērbu kā nākotnes dārgumus – un es esmu kā savdabīgs šo apģērbu aizbildnis, kas rūpējas par tiem. Brīnišķīgākais visā ir tas, ka Vestvudas kolekcija nekad nebūs pabeigta – vienmēr ir vēl kaut kas, ko darīt, ko atrast – tie ir nebeidzami svētā Grāla meklējumi.”

Apmeklētājiem izstāde “Vivienne Westwood: Personiska tērpu un aksesuāru kolekcija” būs atvērta no 18. maija - 17. maijā plkst. 18:30 Modes muzeja kafejnīcā, Grēcinieku ielā 24, notiks izstādes svinīgā atklāšana.

Modes muzejs – vienīgais specializētais modes vēstures muzejs Baltijā – tika atklāts 2016. gada oktobrī. Tas atrodas Vecrīgā, Grēcinieku ielā 24. Muzejs ir privāts, to vada arhitekte Natālija Muzičkina, muzeja īpašniece. Gadu gaitā muzejs ir sarīkojis 12 izstādes šī ir muzeja trīspadsmitā izstāde), kā arī organizējis desmitiem lekciju, nodarbību, semināru un pat teātra izrādes. Muzejam ir arī tiešsaistes grāmatu veikals, kas piedāvā izdevumus par modi un stilu, paplašinot Latvijas iedzīvotāju iespējas uzzināt vairāk par modi kā būtisku kultūras daļu, kas ietekmē ikvienu no mums.

* Zīmols “Vivienne Westwood” nav bijis iesaistīts šīs izstādes kūrēšanā vai organizēšanā.

Muzeja darba laiks: muzejs atvērts no otrdienas līdz svētdienai, no 10.00 līdz 18.00.

Biļetes: 7 EUR; grupām 6 EUR; skolēniem, studentiem, pensionāriem un cilvēkiem ar invaliditāti 5 EUR. Katra mēneša pirmajā otrdienā atlaides skolēniem, studentiem, Ukrainas valstpiederīgajiem, pensionāriem un cilvēkiem ar invaliditāti – biļetes cena tikai 3 EUR. Ar Latvijas Goda ģimenes apliecību ieejai muzejā 50% atlaide.

MODES MUZEJS

• Rīga, Grēcinieku iela 24 • Tel. +371 20033450 • E-pasts: fashionmuseumriga@gmail.com • www.fashionmuseumriga.lv • www.facebook.com/fashionmuseumriga • www.instagram.com/modes_muzejs