:format(webp)/nginx/o/2021/12/14/14260526t1hd869.jpg)
Tas bija noticis atkal. Viņas seja izskatījās pēc piepūsta gaisa balona, likās, ka āda tūlīt pārsprāgs. Sieviete apgūlās, sarāvās kamoliņā un nodomāja, ka grib nomirt. Bija jāpaiet daudziem gadiem, lai viņa, līdzīgi kā citas sievietes, ar ko runāju, uzzinātu savu diagnozi – hereditārā angioedēma jeb iedzimtā tūska (HAE). Pirms tika atpazīta retā slimība, sievietēm ārstēja neesošas alerģijas, turēja aizdomās par simulāciju, domāja, ka pie vainas var būt asins vēzis, veica operācijas un pat mēģināja izdzīt lāstu. HAE ir viltīga slimība - tā spēlē paslēpes! Savus stāstus TVNET uzticēja trīs sievietes, kuras saka: “Kā akmens no sirds...” - pēc tam, kad beidzot uzzināja, kā savaldīt šausmas, kas ar viņām periodiski notiek.
Kad tas notika pirmo reizi, Nairai Cielavai bija 53 gadi un viņa Tārgales skolā strādāja par dežuranti. Ejot pa garo koridoru, viņai bija sajūta, ka vienā kāja ir maza bērna kurpe, tā drausmīgi spieda. Izrādījās, ka pēda ir sapampusi. Katru nākamo soli spert bija jau grūtāk, likās, ka kāja pamazām pārvēršas gaisa balonā. Vakarā sapampums jau bija sasniedzis celi. Iekodusi ērce, alerģija? Sieviete nezināja, ko domāt. Pēc dažām dienām pampums nogāja, lai vēlāk atgrieztos atkal un atkal jau citās ķermeņa vietās.
Piecdesmitgadniecei pampa viss - pirksti, roka, seja, vēders, kakls. “Roka piepampa kā balons, āda savilkta, pirkstus nevarēju, ne saliekt, ne pakustināt. Tad vēderā bija tādas sāpes, ka likās – plēš uz pusēm, kā sākoties dzemdībām.
Dzemdībās tu zini, kāpēc kaulus lauž, bet te nezini, kas plēš iekšas, kas, liekas, tūlīt uzsprāgs.
Tas bija reāli traki. Cilvēkam, kas nav tam gājis cauri, ir grūti iedomāties,” atceras Naira. Slimība parādījās pēkšņi un pēc vairākām dienām tikpat negaidīti pārgāja. Ar to nekad neko nevarēja zināt.