"Organizācijai šogad būs 30 gadi. 30 gadu laikā valsts vēl aizvien nav sapratusi, ka nevalstiskā organizācija veic nozīmīgu darbu reproduktīvās veselības veicināšanas lauciņā," sarunā ar TVNET norāda biedrības "Papardes zieds" vadītāja Iveta Ķelle. Biedrība iestājas par jauniešu tiesībām iegūt kvalitatīvu seksuālās un reproduktīvās veselības izglītību jauniešiem. Atzīmējot biedrības 30. pastāvēšanas gadu, Ķelle projektā "Kāpostos atrastie bērni" iezīmē situāciju valstī.
Seksuālās un reproduktīvās veselības izglītība Latvijā
Atšķirībā no Igaunijas, kur seksuālās un reproduktīvās veselības izglītība skolās kļuva obligāta 1996. gadā, Latvija tikai nesen ir sākusi īstenot visaptverošas seksuālās izglītības programmas valstiskā līmenī. Lai gan seksuālā izglītība ir iekļauta mācību programmā, mācību kvalitāte un apjoms dažādās skolās ievērojami atšķiras. Daudziem pedagogiem trūkst atbilstošas apmācības un bieži vien ir nevēlēšanās atklāti apspriest jūtīgas tēmas.
Visaptverošas seksuālās izglītības trūkums atstāj daudzus jauniešus neinformētus par reproduktīvo veselību, kontracepciju un seksuāli transmisīvajām infekcijām (STI).
Saskaņā ar bērnu un jauniešu labklājības pētījumu Baltijas valstīs tikai 45% jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem atzīmējuši, ka viņi ir ieguvuši seksuālo izglītību skolā. Šī zināšanu nepilnība veicina riskantu seksuālo uzvedību un palielina neplānotas grūtniecības iespējamību pusaudžu vidū.
"Ja mēs uzskatām, ka veselība ir viena no politisko spēku prioritātēm, varētu minēt Somiju kā piemēru. Kad tika konstatēta augsta vīriešu mirstība no sirds un asinsvadu slimībām, vairākas ministrijas Somijā - Zemkopības, Labklājības un Veselības - sāka sadarboties, lai risinātu šo problēmu. Izmantojot šo sadarbības modeli, līdzīgi kā Latvijā, tika veikti pasākumi, lai mainītu paradumus un uzlabotu riska grupu veselību.