Šodienas redaktors:
Artūrs Guds

Kāpostos atrastie bērni "Vidusskolās ir meitenes, kuras nezina, kas ir mēnešreizes." Kāpēc mēs negribam, bet ir svarīgi runāt "par to" (4)

Biedrības "Papardes zieds" vadītāja Iveta Ķelle. Foto: TVNET/Jānis Škapars

"Organizācijai šogad būs 30 gadi. 30 gadu laikā valsts vēl aizvien nav sapratusi, ka nevalstiskā organizācija veic nozīmīgu darbu reproduktīvās veselības veicināšanas lauciņā," sarunā ar TVNET norāda biedrības "Papardes zieds" vadītāja Iveta Ķelle. Biedrība iestājas par jauniešu tiesībām iegūt kvalitatīvu seksuālās un reproduktīvās veselības izglītību jauniešiem. Atzīmējot biedrības 30. pastāvēšanas gadu, Ķelle projektā "Kāpostos atrastie bērni" iezīmē situāciju valstī.

Seksuālās un reproduktīvās veselības izglītība Latvijā

Atšķirībā no Igaunijas, kur seksuālās un reproduktīvās veselības izglītība skolās kļuva obligāta 1996. gadā, Latvija tikai nesen ir sākusi īstenot visaptverošas seksuālās izglītības programmas valstiskā līmenī. Lai gan seksuālā izglītība ir iekļauta mācību programmā, mācību kvalitāte un apjoms dažādās skolās ievērojami atšķiras. Daudziem pedagogiem trūkst atbilstošas apmācības un bieži vien ir nevēlēšanās atklāti apspriest jūtīgas tēmas.

Visaptverošas seksuālās izglītības trūkums atstāj daudzus jauniešus neinformētus par reproduktīvo veselību, kontracepciju un seksuāli transmisīvajām infekcijām (STI).

Saskaņā ar bērnu un jauniešu labklājības pētījumu Baltijas valstīs tikai 45% jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem atzīmējuši, ka viņi ir ieguvuši seksuālo izglītību skolā. Šī zināšanu nepilnība veicina riskantu seksuālo uzvedību un palielina neplānotas grūtniecības iespējamību pusaudžu vidū.

"Ja mēs uzskatām, ka veselība ir viena no politisko spēku prioritātēm, varētu minēt Somiju kā piemēru. Kad tika konstatēta augsta vīriešu mirstība no sirds un asinsvadu slimībām, vairākas ministrijas Somijā - Zemkopības, Labklājības un Veselības - sāka sadarboties, lai risinātu šo problēmu. Izmantojot šo sadarbības modeli, līdzīgi kā Latvijā, tika veikti pasākumi, lai mainītu paradumus un uzlabotu riska grupu veselību.

Šis pārmaiņu process ietvēra gan politiķu vienošanos par problēmas svarīgumu, gan reālu sadarbību starp ministrijām, nevis konkurējošu attieksmi.

Šis piemērs liecina par to, ka saskaņota rīcība starp dažādām ministrijām var būt efektīvs veids, kā risināt sabiedrības veselības problēmas," stāsta Ķelle.

"Latvijā, kur jautājumi par seksuālo un reproduktīvo veselību ne vienmēr tiek uztverti kā prioritāte, var redzēt atšķirīgu pieeju. Bieži ir grūtības saskaņot viedokļus starp dažādām ministrijām. 

Piemēram, Izglītības un Veselības ministriju, par to, kura institūcija ir atbildīga par seksuālās un reproduktīvās veselības izglītību. Tā rezultātā var rasties nesaskaņas par finansējumu un resursiem, kas nepieciešami, lai efektīvi īstenotu šo jomu.

Šajā kontekstā ir svarīgi iedrošināt sadarbību starp ministrijām un nevalstiskajām organizācijām, kas iestājas par seksuālo un reproduktīvo veselību. Līdzīgi kā Somijā, šīs organizācijas var būt iesaistītas politikas veidošanā, uzlabot izglītības programmas un nodrošināt piekļuvi veselības pakalpojumiem. Piemēram, mēs [biedrība "Papardes zieds" - red. piezīme] darbojamies, lai uzlabotu seksuālo izglītību un piedāvātu atbalstu jauniešiem un ģimenēm," norāda Ķelle.

Tomēr, lai sasniegtu efektīvus rezultātus, nepieciešama politiskā griba un ilgtermiņa finansējums, kas atbalsta seksuālās un reproduktīvās veselības programmas. "Atkal pieminot Somijas piemēru, Latvijai būtu jāuzņemas vadība, lai nodrošinātu, ka šie jautājumi tiek risināti holistiski un efektīvi, veidojot veselīgāku un atvērtāku sabiedrību.

Tā kā situācija attiecībā uz seksuālo izglītību un jauniešu grūtniecībām valstī ir sarežģīta, ir svarīgi izmantot visaptverošu pieeju, kurā iesaistīti visi iesaistītie, lai nodrošinātu, ka jaunieši saņem atbilstošu informāciju un atbalstu," stāsta biedrības vadītāja.

"Šogad atzīmējot 20 gadus NATO un ilgo dalību Eiropas Savienībā, mēs saskaramies ar izaicinājumu attiecībā uz seksuālo un reproduktīvo veselību, jo daudzi resursi šajā jomā nāk no Eiropas Sociālā fonda finansējuma.

Lai gan šī finansējuma ietvaros ir paredzēta izglītība par seksuālo un reproduktīvo veselību bērniem un jauniešiem, ne visas pašvaldības izvēlas šo iespēju, un daudziem bērniem tiek liegta pieeja šai izglītībai.

Tas norāda uz strupceļu Latvijā attiecībā uz šo jautājumu, jo finansējums šai jomai ir ierobežots un birokrātiskais process - sarežģīts. Šādā situācijā rodas pārtraukums nodarbībās un zināšanu trūkums, jo daudzām skolām nav pietiekamu resursu, lai nodrošinātu šādu izglītību. Tas rada jautājumu par to, kurš par to maksās un kā tiek nodrošināta šī izglītība, jo valsts un pašvaldību finansējums ir ierobežots," min Ķelle.

Šajā situācijā ir svarīgi risināt šo jautājumu, ņemot vērā, ka sabiedrības veselība un nākotne ir atkarīga no pareizas seksuālās un reproduktīvās veselības izglītības, norāda biedrības vadītāja.

"Izglītības ministrija plāno digitālu apmācību ciklu, lai skolotāji varētu apgūt šīs tēmas, bet skeptiķi uzskata, ka šāda pieeja var nebūt pietiekami efektīva, ņemot vērā tēmas jūtīgo raksturu.

Tāpat ir jautājums par to, kurš segs šīs izglītības izmaksas un kā tiek risināts resursu trūkums skolās.

Šī situācija ir saistīta arī ar vispārējo finansiālo situāciju Latvijā, kur valsts un pašvaldību resursi ir ierobežoti, un jautājumi par prioritātēm ir jārisina arī citās nozarēs, ne tikai izglītībā."

"Visbeidzot, jāņem vērā arī sabiedrības attieksme un vispārējā situācija, kurā seksuālā un reproduktīvā veselība var nebūt prioritāte. Lai gan daudzi saprot šo tematu kā svarīgu, dažreiz tas tiek novietots kaut kur fonā, un finansiālie ierobežojumi var padarīt grūtāku šo jautājumu risināšanu.

Kopumā ir svarīgi izprast, ka veselības izglītība, it īpaši seksuālā un reproduktīvā veselība, ir neatņemama daļa no sabiedrības labklājības, un tai jābūt pienācīgi atbalstītai un pieejamai visiem jauniešiem," norāda Ķelle.

Nepilngadīgo grūtniecības Latvijā

Latvijā ir viens no augstākajiem pusaudžu grūtniecību rādītājiem Eiropā. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2020. gadā pusaudžu grūtniecību līmenis bija 20,8 uz 1000 meitenēm vecumā no 15 līdz 19 gadiem. Šis rādītājs ir ievērojami augstāks nekā vidēji Eiropā un norāda uz seksuālās veselības izglītības un kontracepcijas pieejamības problēmām.

Augsto nepilngadīgo grūtniecību skaitu Latvijā veicina vairāki faktori, tostarp ierobežota piekļuve seksuālās veselības pakalpojumiem, stigmatizācija, kas saistīta ar kontracepciju, un sabiedrības uzskati attiecībā uz seksu un attiecībām. Bez atbilstoša atbalsta un informācijas daudzi jaunieši ir nesagatavoti vecāku pienākumiem, izraisot ievērojamas problēmas gan indivīdiem, gan sabiedrībai kopumā.

Izaicinājumi un iespējas

Nepilngadīgo grūtniecību jautājuma risināšana un seksuālās izglītības uzlabošana Latvijā prasa daudzpusīgu pieeju. Pirmkārt, ir vajadzīgas visaptverošas seksuālās izglītības programmas, kas ir iekļaujošas, vecumam atbilstošas. Pedagogiem ir jāsaņem atbilstoša apmācība, lai sniegtu precīzu informāciju atbalstošā vidē, dodot jauniešiem iespēju veikt apzinātas izvēles par savu seksuālo veselību.

Turklāt centieni palielināt piekļuvi seksuālās veselības pakalpojumiem, tostarp kontracepcijai un STI testiem, ir būtiski, lai samazinātu nepilngadīgo grūtniecību biežumu. Jauniešiem draudzīgas klīnikas un konsultāciju pakalpojumi var sniegt konfidenciālu atbalstu un norādījumus pusaudžiem, nodrošinot viņiem nepieciešamos resursus, lai aizsargātu viņu veselību un labklājību.

NVO un pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir izšķiroša loma seksuālās izglītības un pakalpojumu pieejamības uzlabošanā Latvijā. Tādas nevalstiskās organizācijas kā "Papardes zieds" strādā, lai palielinātu izpratni jauniešu un vecāku vidū, izglītotu un atbalstītu politikas izmaiņas, kas atbalsta seksuālās un reproduktīvās tiesības.

Seksuālās izglītības un nepilngadīgo grūtniecību problēmu risināšana Latvijā prasa saskaņotus politikas lēmēju, pedagogu, veselības aprūpes sniedzēju un nevalstisko organizāciju centienus. Izvirzot par prioritāti visaptverošu seksuālo izglītību, uzlabojot piekļuvi seksuālās veselības pakalpojumiem un izaicinot sabiedrības normas, Latvija var dot iespēju saviem jauniešiem izdarīt veselīgas izvēles un veidot drošāku un iekļaujošāku nākotni nākamajām paaudzēm.

Situācija Baltijas valstīs un Latvijas piemērs

Latvijas pieredze ar seksuālo izglītību un nepilngadīgo grūtniecību nav unikāla Baltijas reģionā. Līdzīgas problēmas pastāv arī kaimiņvalstīs, piemēram, Lietuvā un Igaunijā. Tomēr katra valsts ir piegājusi šiem jautājumiem atšķirīgi, kā rezultātā ir dažādi rezultāti.

Kamēr Igaunija ir guvusi ievērojamus panākumus visaptverošas seksuālās izglītības ieviešanā un nepilngadīgo grūtniecību samazināšanā, Lietuva saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem kā Latvija. Abas valstis ir cīnījušās ar novecojušām mācību programmām, ierobežotu skolotāju apmācību un stigmatizāciju atklāti apspriest seksualitāti.

Latvija var mācīties no Igaunijas piemēra un noteikt seksuālo izglītību par galveno jaunatnes attīstības aspektu. Investējot skolotāju apmācībā, atjauninot mācību programmas un nodrošinot jauniešiem draudzīgus veselības pakalpojumus, Latvija var panākt ievērojamu progresu seksuālās veselības veicināšanā jauniešu vidū. Turklāt sadarbība ar NVO un starptautiskām organizācijām var sniegt vērtīgu atbalstu un resursus, lai veicinātu seksuālās izglītības iniciatīvas un sasniegtu neaizsargātās kopienas.

Lai risinātu seksuālās izglītības un nepilngadīgo grūtniecību problēmas Latvijā, ir nepieciešams visu ieinteresēto pušu saskaņots darbs. Mācoties no pieredzes un pieņemot uz pierādījumiem balstītas stratēģijas, Latvija var radīt labvēlīgu vidi, kurā jaunieši var pieņemt pārdomātus lēmumus par savu seksuālo veselību un labklājību.

Foto: MAF logo

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Kāpostos atrastie bērni" saturu atbild TVNET GRUPA.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu